-
šāviens
-
a)laist
kūjaks laskõ
nolaist sausupū’ojõ laskõ
nolaist dibenāsi’zzõl laskõ
ielaist iekšāsīlmast (~ siļmšti) ulzõ laskõ
izlaist no acīmvāldiņ laskõ
palaist vaļā;Ne Ūdkilā jǭrad saitõ kūjaks lastõd.
Tie Jaunciema ezeri tika nosusināti [~ izlaisti sausi].Ta laskūb pūd (~ pūḑi) mǭ’zõ.
Viņš nogāž kokus.Ta laskīz lǭja pū’ojõ.
Viņš nolaida laivu dibenā.Ta laskīz mi’n (~ mīnda) vāldiņ.
Viņš palaida mani vaļā. -
b)ļaut, likt
ēņtšta rištõm laskõ
likt sevi kristītIzā i’z lask mīnda kuondõst ulzõ.
Tēvs nelaida mani ārā no mājām.Ma laskīz tǟnda (~ tä’mmõn) ma’ggõ.
Es ļāvu viņam gulēt.Lask mõtlõ!
Ļauj padomāt!Ä’b või laskõ tǟnda kōgaz.
Nevar laist viņu tālu.Paldīņ mīnda laskūb lougõ kǟ’dõ.
Tagad man ļauj lēni staigāt.Ta laskīz tī’edõ mi’nnõn kǟngad.
Viņš lika man uztaisīt kurpes. -
c)šaut
mǭ’zõ laskõ
nošautTa laskūb flintõks si’ggõ.
Viņš šauj ar šauteni cūku.Ta laskīz mi’nnõn flintõks jalgõ.
Viņš iešāva man ar šauteni kājā. -
d)vīt
kīeta laskõ
vīt virvi
-
šaujamais loks
-
slinks
Lāška, mittõ suormõ ta ä’b tǭ’ liktõ.
Slinks, ne pirkstu nevēlas kustināt.
-
sliņķis
-
laiskošanās, slinkošana
Tä’mmõn vȯ’ļ mīelsõ lāškandimi.
Viņam bija prātā laiskošanās.
-
slinkot, laiskoties
Mikīļ sǟ’lõ set lāškandõb.
Miķelis tur tikai laiskojas.