Kustõ sa tu’ļd?
No kurienes tu atnāci?

Set se pūol vȯ’ļ vāldiņ, kustõ istīz sīe rattõdra’j pǟlõ.
Tikai tā puse bija vaļā, no kurienes sēdās tajā ratu solā.

Kušt u’m se, mis tī’eb vȱlgist agā āinast; seļļi kõ’ŗsu’glimi āina, sīe vǟndab ī’dõku’bbõ, ja tī’eb seļļiz, missõks võib ȭŗõ pūst rīstidi; kažīz kušt kastāb jõugõ si’zzõl ja s’iz se ka ä’bțõb ȭŗõ.
Vīkšķis ir tas, ko taisa no salmiem vai zāles; tāda kosveida zāle, to savij kopā un taisa tādu, ar ko var berzt koka traukus; slapju vīkšķi iemērc smiltīs un tad tas arī palīdz berzt.

Kõ’ŗ vīți āina, kuštāinaks tǟnda nutāb.
Kosas veida zāle, to sauc par grīsli.