Vārdi
kīla s ¤43
sēja

Mingi kīla, seļļi vīļa.   Ko sēsi, to pļausi [~ Kāda sēja, tāda pļauja].

māte

mi’n ǟma   mana māte

kilā ǟma   ciema māte

la’gdõ s ¤118’
klajums

La’z läkkõ la’gdõ pǟl!   Lai iet klajumā.

kilā la’gdõ   ciema klajums

sidāmõl pop
(a) vidū

Kilā sidāmõl u’m sūr kuodā.   Ciema vidū ir liels nams.

(b) uz vidu
kä’ds adv
rokā, klāt

Kīlaāiga u’m kä’dsõ.   Sējas laiks ir klāt.

kilāb adv
(a) laikam
(b) diez vai
mǭj|pāika s ¤46
mājas, mājvieta

Kilād ja sūŗimizt mǭjpāikad nēši attõ eitõd jõvā amūstiz.   Ciemi un lielākās mājvietas tajos ir dibinātas jau sen.

kilāli s ¤188
ciemiņš, viesis

kutsõmõt kilāli   neaicināts ciemiņš

āndõks s ¤192
(a) dāvana

Kilāliztõn vȯ’ļ īņõ tõurõz āndõks.   Viesiem bija līdzi dārga dāvana.

Taļšpivād āndõks   Ziemassvētku dāvana

(b) talants

Tä’mmõn kīeld āndõks u’m.   Viņam ir talants uz valodām.

kilā|mīez s ¤158
cieminieks, ciema vīrs
kilāndõks s ¤193
šķinda

mȭkõd kilāndõks   zobenu šķinda

palīdzība

A’b tu’ļ õigiz āigal.   Palīdzība nāca īstajā laikā.

Kilāro’v a’b kuo’igmī’edõn tu’ļ aigstiz.   Ciema ļaužu palīdzība kuģiniekiem pienāca laikā.

Kielk Tiļļõstõks āndizt ī’dtuoizõn a’bbõ.   Ķeļķis ar Tiļļu sniedza viens otram palīdzību.

Ta vȯtšūb mi’nstõ (~ mi’n jūstõ) a’bbõ.   Viņš gaida [~ meklē] no manis (~ pie manis) palīdzību.

a’bbõ andõ   sniegt palīdzību

a’bbõ vȯtšõ   meklēt palīdzību

sākt

Ta īrgiz kuoŗŗõ mustā vīla vāldast ulzõ.   Viņš sāka lasīt melno vilnu ārā no baltās.

Kūoja ka tǭ’b tä’msõ’vvõ irgõ tī’edõ ūdtõ tu’bbõ.   Koija arī grib šovasar sākt celt jaunu māju.

Kilāro’vz tǭ’bõd irgõ ainõ nītõ.   Ciema ļaudis grib sākt pļaut sienu.

itkõ irgõ   sākt raudāt

na’grõ irgõ   sākt smieties, iesmieties

irgõs pe’rriztõks   sākot no pēdējiem

kilās adv
ciemos, viesos

kilās kǟ’dõ   iet ciemos

kǟ’dõ vi ¤5
(a) staigāt, iet

Läpš īrgõb kǟ’dõ   Bērns sāk staigāt.

Ta kǟ’b kä’dstõ kä’ddõ: ikš sīnda mīļiņțõb, tuoi mīļiņțõb.   Viņš iet no rokas rokā: viens tevi apmīļo, otrs apmīļo.

Ta ke’i mä’d jūs.   Viņš mūs apciemoja.

Ta kǟ’b ne’i ku kīela, ä’b kunāgõst īe paikõl.   Viņš iet kā pulkstenis, nekad nepaliek uz vietas.

kǟ’dõ kui sukādõks   staigāt klusu [~ kā ar zeķēm]

kǟ’mõ pānda   iedarbināt ~ ielikt raudzēties

kilās kǟ’dõ   iet viesos

pi’ds kīeta kǟ’dõ   staigāt pa virvi

skūolsõ kǟ’dõ   iet skolā

tagān kǟ’dõ   sekot

(b) pastaigāties
kälā s ¤39
(a) kņada

Kilās kūlõb ro’v kä’llõ.   Ciemā dzirdama ļaužu kņada.

(b) čalas
tu’l|ka’j s ¤120
ugunsgrēks

Kilās u’m tu’lka’j.   Ciemā ir ugunsgrēks.

Pu’nni kik katūks pǟl – se kītõb tu’lka’jjõ.   Sarkans gailis uz jumta – tas pauž ugunsgrēku.

Ku tu’lka’j līb. se je’llõ tu’lstõ palāb.   Ja ugunsgrēks būs, tā māja ugunī sadeg [~ no uguns nodeg].

kilāstõ vt ¤137
skaņot

Muskāntõd kilāstõbõd eņtš instrumentõd ku’bbõ.   Muzikanti saskaņo savus instrumentus.

immõr|kē’mi s ¤187’
apgaita

Kilāvagārõn vȯ’ļ immõrkē’mi kilā kouți.   Ciema vagaram bija apgaita pa ciemu.

kīla|vakā s ¤41
sētuve

Kīlavakā pa’ņ kieudkõks ka’ggõlõ.   Sētuvi ar auklām uzkāra kaklā.

kīļaz adj ¤166
spīdīgs, gluds

kīļaz jei   atkala

kīļaz ki’v   spīdīgs akmens

kīļaztõ vi ¤137
spīdēt

Jei kīļaztõb.   Ledus spīd.