-
vieta
kūožõ andõ
dot vietukūožõ nä’gțõ
ierādīt vietukūožõ vaļmõks vaņtlõ
izraudzīties vietumittõ kažīzt kūožõ ä’b īe
nepaliek ne slapja vieta;Ta u’m eņtš kūož lieudõn.
Viņš ir atradis savu vietu.Mi’nnõn ä’b ūo ne’i je’n kūožõ, kus võib jālga pānda.
Man nav tik daudz vietas, kur var kāju nolikt.Kīen vȯ’ļ jõvā kūož, ta võiž kītõ, ku mi’nnõn u’m lem kūož.
Kam bija laba vieta, tas varēja teikt, ka man ir silta vieta.Ä’b ūo kūožo, kus pǟ pānda.
Nav vietas, kur nolikt galvu.Ta nä’gțiz mi’n kūožõ.
Viņš ierādīja manu vietu.Ma vaņtliz eņtšõn kūož vaļmõks.
Es nolūkoju sev vietu.Ta u’m sõzārõn jemā kūõžõs.
Viņš ir māsai mātes vietā.
-
precības
kuožā pǟl lǟ’dõ
doties precībās
-
precinieks
Tämpõ tu’ļtõ Katšīn kuožālizt.
Šodien Kačai atnāca precinieki.
-
preciniece, prečumāte
-
vietējs
-
vietvārdslingv
Vääri u’m kēratõn nēšti Sǟnag ja Va’id kūožnimīst.
Vēri ir rakstījis par tiem Saunaga un Vaides vietvārdiem.
-
iepretim, blakus
kǭrand kūožõl
iepretim [~ blakus] mājai
-
vietējs
-
bildināt
Pȯis kuožūb nāizta, si’z ta neitstõ võtāb nāizõks.
Puisis bildina sievu, tad viņš ņem meiteni par sievu.Jaņī kuožīz Līžõ.
Jānis bildināja Līzi.