-
mēneša-
kūi tīe
mēneša darbs
-
necik
Se ä’b ūo kui sūr.
Tas nav necik liels.
-
cik
kui kōgiņ
cik ilgiku pǟgiņ
cik daudzkui knaššõ
cik skaistiKui ka’j!
Cik žēl!Se ä’b ūo kui sūr.
Tas nav necik liels.
-
a)kā
Kui jelād?
Kā klājas [~ dzīvo]?Kui ne’i?
Kā tā?Kui sa kītizt?
Kā tu teici? -
b)kā, tā kā
lōlab kui lind
dzied kā putns -
c)kaut kā
kui ä’b kui
kā nekā -
d)it kā
Sõ’vlõb, kui sa kīskõkst nǭ’gõ kațki.
Niez, it kā tu plēstu ādu pušu.
-
a)kaut
Ta sǭ’rgõb flintõks, kui ä’b lask set.
Viņš sargā ar šauteni, ka tik nešauj. -
b)tā, gan
-
a)kā ... tā
Kui ma mūoštab, ne’i ma lōlab.
Kā es protu, tā es dziedu.Kui ma pa’ņ lo’vvõl, ne’i ma ei ma’ggõm.
Kā es nolikos gultā, tā es aizmigu. -
b)gan ... gan
Se u’m tīend tīe lǟlamõks kui oppijiztõn, ne’i ka opātijin.
Tas ir padarījis darbu grūtāku gan skolēniem, gan skolotājam.
-
kaut kā
mittõ kuigid
nekāSiedā lǟ’ks kuigid vaļmõks sǭdõ.
To vajadzētu kaut kā pagatavot.
-
kaut kā
Ma võib midēgõst ne’i ȭŗikšõ kuigõd.
Es varu kaut ko tā berzēt kaut kā.
-
kaut kā
Lapst vā’giž kuigõst eņtš va’is rõkāndõbõd.
Bērni klusi kaut kā savā starpā runā.
-
audi
li’nnizt lūoimad, villizt ku’igõd
linu velki, vilnas audi
-
kaut kā
I’bbi kuigõz ne’i ä’bjõvīst kāndab.
Zirgs kaut kā slikti nes.
-
a)žūt
ku’bbõ kuijõ
sažūtǬ’rõnd kuijõbõd.
Veļa žūst.Jarā kuijõn ne’i ku ǭbõpū, vǭjli.
Izžuvis kā apse, vājš. -
b)kalst, izkalst
Sū kūjõb.
Mute kalst.Tikkiž kūjõb jarā.
Viss izkalst.
-
izžuvis, sažuvis
-
par ālavu
Mä’d nī’em ei kuijõǭ’dõrt.
Mūsu govs kļuva par ālavu.
-
ālava
-
izkapts, liekšķeres u.c. kāts
