-
a)loks
Ta lekš sūr kǭrõks immar.
Viņš gāja apkārt ar lielu loku. -
b)brangamar
lǭja kǭrõd
laivas brangas
-
a)spalva
-
b)apspalvojums
karrõ eitõ
mest spalvu ~ kauties -
c)krāsa
ǭļaz kǭra
zaļā krāsaKnaššõ karrõ āndizt vanād kūzõpūd.
Skaistu krāsu deva vecas egles.Alābõst ka sai knaššõ karrõ.
No vītola arī dabūja skaistu krāsu.
-
spalvu šķipsna, pinka
Vā’ški u’m seļļi nemē kǭradkušt.
Teļš ir tāds kā pinka.
-
krāsains
-
a)mājas, sēta
Dūoņig mȯiznikā mīž kǭrandõd ta’lro’vvõn, Pūoips eit rent kǭrandõdõks.
Dundagas muižnieks pārdeva sētas zemniekiem, Popē tās palika kā nomas sētas. -
b)pagalms, sēta
kǭrandt pū’stõ
slaucīt pagalmu
-
Korandi
-
Kārandas
-
sētā, pagalmā
-
sētas suns
-
mājas saime, saimes ļaudis
-
pagalms
kǭrandsidāmt pū’stõ
slaucīt pagalmuKǭrandsidām u’m pū’dõz.
Pagalms ir tīrs.
-
sētas vārti, pagalma vārti
-
cekuls
-
rūgts
-
žultsbeka(Tylopilus felleus)
-
vadīt
-
Koreja
-
koriandrs(Coriandrum)
-
korekts
-
korespondents
-
korespondētājloceklis
-
korespondence
-
čagani
Rǭgõd at ko’rgiļ.
Žagari stāv čagani.Oksād at ko’rgiļ, ne ä’b palāt jõvīst.
Zari ir čagani, tie labi nedeg.
-
koridors, gaitenis
-
Koreši, Koraž
-
korķis
-
korķēt
potīļt korktõ
korķēt pudeli
-
kārot
Ma kǭrõb siedā.
Es to kāroju.
-
kāre
rištīng kǭrõm
cilvēka kāre
-
korpuss
-
a)karte
kǭrtõ pǟl nä’gțõ
paradīt uz kartes -
b)kārts, spēļu kārts
Kǭrtõd attõ kuŗē rǭntõd.
Kārtis ir velna grāmatas.
-
korupcija
-
korvetemar
-
ganāmpulks
kǭŗal kǟ’dõ
iet ganosTa kāitsiz sūrdõ kaŗŗõ.
Viņš ganīja lielu ganāmpulku.Ta lekš eņtš kǭŗaks Päpmä’ggõ.
Viņš devās ar savu ganāmpulku uz Pepmegu.Tämpõ ta lekš kaŗŗõl.
Šodien viņš gāja ganos.
-
ganos
-
ganības
-
ganumeita
-
gans
-
ganu diena
-
ganu suns
-
ganuzēns
-
ganos
-
bariem
Suodāmī’ed ajīzt kǭŗiņ nī’emidi.
Karavīri dzina bariem govju.
-
aplis
-
ritenis
amād kȭrõd kīerõm pānda
likt visiem riteņiem grieztiesnemē vīdõz kȭr rattõd jūs
kā piektais ritenis ratu apakšā
-
velosipēds, ritenis
kõrõks bro’utšõ
braukt ar velosipēdu
-
Ķurbe
-
velosipēdists, riteņbraucējs
-
reiz
kõrd jelīz
reiz dzīvojasīe kõrd
tajā reizētūoizta kõrd
citu reizi
-
a)kārta, secība
kȭrda pie’rrõ
pēc kārtasNi u’m mi’n kȭrda.
Tagad ir mana kārta.Kūoŗ lōlamiz oppimizt saitõ pi’dtõd kȭrda pie’rrõ kõrd ī’ds kilās, kõrd tuois.
Kora dziedāšanas mēģinājumi tika noturēti pēc kārtas reizi vienā ciemā, reizi otrā ciemā. -
b)kārta, slānis
kalād kȭrda rīstsõ
zivju kārta traukāsä’v kȭrda
māla slānis -
c)plankojums, dēļu kārta laivaimar
lǭja kȭrda
laivas kārta -
d)kārta, stāvoklis
Se u’m ve’l piškilaps kȭrdasõ.
Tas vēl ir maza bērna kārtā.Ta ä’b ūo rištīng je’mmitõt, ta u’m ro’vd kȭrdast ullõ.
Viņš vairs nav cilvēks, viņš ir no cilvēka stāvokļa ārā. -
e)kārta, šķira
i’ļļi kȭrda
augstākā kārtaizāndõd kȭrda
kungu kārtamä’d kȭrda ro’vzt
mūsu kārtas ļaudisiļīst kȭrdast
no augstdzimušo kārtas -
f)kārtība
Ma panāb amād ažād kȭrda pie’rrõ.
Es salieku visas lietas kārtībā.Tikkiž u’m jõvās kȭrdas.
Viss ir labā kārtībā. -
g)dzemdību laiks
Ta u’m kȭrda pǟl, ku u’m sindõbkuodās.
Viņa ir kārtā, kad ir dzemdību namā. -
h)epidēmija
Pǟgiņ ro’vžti u’m ru’jḑi, se u’m seļļi kȭrda.
Daudz ļaužu ir slimi, tā ir tāda epidēmija. -
i)apģērbs, kārta
Ta pa’ņ umblõm eņtšõn ūd kȭrda.
Viņš lika sev šūt jaunu kārtu. -
j)uzvalks
Kȭrda u’m, kus u’m žaket ja bikšõd ku’bsõ.
Uzvalks ir, kur ir žakete un bikses kopā.
-
loms, nozveja
Tä’m ūoņdžõl vȯ’ļ jõvā kȭrda brēțliži.
Šorīt bija labs brētliņu loms.
-
kārtībā
Tikkiž u’m kȭrdal.
Viss ir kārtībā.
-
a)-kārtīgs, -kāršs
-
b)kārtējs
kȭrdali ku’bbõtu’lmi
kārtējā sanāksme
-
kārtīgs, rūpīgs
kȭrdali rištīng
kārtīgs cilvēkskȭrdali tīe
rūpīgs darbs
-
-reiz, -kārtīgi
-
pēc kārtas
-
regulārs
-
vienkārši
Loptātizmõ siedā tī’edõ kȭrdastiz o-kõks.
Nolēmām to darīt vienkārši ar „o”.Vȯlks võind kītõ kȭrdastiz.
Būtu varējis pateikt vienkārši.
-
-kāršot, palielināt kārtās, palielināt reizēs
-
atkārtot
-
a)lobīties
Ke’ž kȭrdikšõb ka’rdõks.
Roka nolobās raupja. -
b)kļūt raupjam
-
-reiz, -kārtīgi
-
reizinātājsmat
-
reizināšanamat
-
šķetinātetn
-
reizinātmat
-
reizināmaismat
-
reizinājumsmat
-
atkārtoties
-
kārtībā
kõrdõl pānda
noteikt ~ sakārtotNe pa’nbõd ažād kõrdõl.
Viņi sakārto lietas.
-
izdoties, sanākt
-
normēšana, standartizācija
-
riteņa loksetn
-
a)augstprātīgs
-
b)lepns
-
riteņa spieķis
-
greznība, lepnība
-
riņķot
-
ratiņkrēsls
-
riņķot
-
kurkstēt
Kūonad kȭŗštõbõd kvar-kvar.
Vardes kurkst kvā-kvā.
-
kladzināt
-
gremošana
kȭrtam vigā
gremošanas traucējums
-
gremošana
-
gremošanas ceļianat
-
sagša
-
sagremot
-
a)ziemzaļā kosa(Equisetum hyemale)
-
b)pelašķis(Achillea millefolium)
-
c)
-
a)augstprātīgs
-
b)lepns
-
a)augstprātīgs
-
b)lepns
-
a)augstprātība
-
b)lepnums, lepnība
-
augstprātība
eņtš mīel kȭŗkõms
savā augstprātībā
-
augstprātība
