-
a)teikt, sacīt
tā’giž kītõ
atteiktulzõ kītõ
izteiktvastõ kītõ
atbildētä’b kīt ä’b kuijõ, ä’b kažīzt
nesaka ne sausu, ne slapjuä’b kīt ä’b mustõ, ä’b valdõ
nesaka ne melnu, ne baltu
Ma kīt, ma tīedab, ku ro’vzt tǟnda nutīzt ka Dēvit jǭraks.
Es saku, es zinu, ka cilvēki sauca to arī par Dēvita ezeru.Sa kītõd tä’mmõn sū’zõ.
Tu saki viņam acīs [~ mutē].Ta pǟgiņ kītõb.
Viņš daudz pļāpā. -
b)slavēt
Ta kītiz ēņtšta kovālõks.
Viņš teica sevi gudru [esam]. -
c)paust
Pu’nni kik katūks pǟl – se kītõb tu’lka’jjõ.
Sarkans gailis uz jumta – tas pauž ugunsgrēku.
-
slavens
-
sakāmvārds
-
a)uzslava, slava
kītõks ja o’v
slava un gods -
b)atzinība
-
c)teika, teiksma
-
a)atzinības raksts
-
b)ieteikuma vēstule
-
slavas dziesma
-
teikumslingv