-
karātavas
-
karbonāde
-
a)smaka
äbjõvā kard
slikta smakaTubās u’m kuorbõn kard.
Istabā ir sviluma smaka. -
b)smarža
lǟlam kard
smaga smaržama’gḑi kard
salda smaržaTūoimkizõn u’m lǟlam kard.
Ievai ir smaga smarža.Ma tūndõb knaššõ kardõ.
Es jūtu skaistu smaržu.
-
skārds
kardõ ī’edõ
griezt skārduTa rabīz uks kārdaks.
Viņš apsita durvis ar skārdu.
-
kardamons
-
skārdnieks
-
a)raupjš
ka’rdid kädūd
raupjas rokaska’rdi pīnda
nelīdzena virsma -
b)skarbs, bargs
ka’rdi ēļ
skarba balsska’rdi mie’r
skarba jūraka’rdi rištīng
skarbs cilvēks -
c)dzestrs
ka’rdi tūļ
dzestrs vējš
-
smaržīgs
-
skārda-
kardi paņ
skārda spainis
-
a)raupjums
-
b)skarbums
-
Kordoni
-
Kordonjure, Pilnieki, Ādami
-
Kordonviļumi
-
smaržot
Puțkõz kārdõb.
Puķe smaržo.
-
rūdījums
-
a)rūdīt
roudõ kārgastõ
rūdīt dzelziēņtšta kārgastõ
norūdītiesSport kārgastõb.
Sports norūda. -
b)
-
lēkāt
-
a)lēkt
Ta kārgiz i’lzõ.
Viņš pielēca augšā.Kõps kārgiz je’dspē’ḑõn mõtsõ.
Zaķis aizlēca projām uz mežu. -
b)aust, lēkt
Või si’z pǟva ä’b karg ūoņdžõl idāst?
Vai tad saule nelec no rīta ziemeļaustrumos?Päva kārgõb, ku nūzõb.
Saule lec, kad [tā] ceļas. -
c)ieklupt, iecirst zobus
Pi’ņ kārgõb.
Suns iecērt zobus.Pi’ņ kārgiz mī’en jalgõ.
Suns ieklupa vīram kājā.
-
karināt
Ta karīņțiz ēņtšta mi’nnõn ka’ggõlõ, ne’i ku ta mi’nnõn u’m pa lǟlamõks.
Viņš uzkārās man kaklā, tā ka viņš man ir par apgrūtinājumu.
-
karāties
Ǭ’rõnd karīņțõbõd käpsõ.
Drēbes karājas skapī.Rištīng īeb karīņțõm.
Cilvēks paliek karājamies.
-
pakaramais
-
karjera
-
karjers
-
Kārkli
-
a)krauklis(Corvus corax)
Karnõd ǭrastiz tu’lbõd kuo’d le’žgõl.
Kraukļi reti nāk māju tuvumā.Kus māita, sǟ’l karnõd.
Kur maita, tur kraukļi. -
b)vārna (Corvus corone cornix)
Karnõd ourõbõd krǟ-krǟ.
-
pīķis (kāršu spēlē)
-
ārstniecības vēršmēle(Anchusa officinalis)
-
karpa(Cyprinus carpio)
-
spalvains
-
rūgts
-
kārstuveetn
vīlad karš
vilnas kārstuveibīz karš
zirga suka
-
kārstetn
villõ karšõ
kārst vilnuibīzt karšõ
sukāt zirguKāršõb kāršõks.
Kārš ar kārstuvi.
-
bīstams
kārtabi rištīng
bīstams cilvēksSe u’m kārtabi kūož.
Tā ir bīstama vieta.
-
bezbailīgs
-
bailīgs
-
bailīgums
-
kartons
-
baidīties
Ma kārtab.
Es baidos.Ma kārtab ne’i ku tūlda.
Es baidos kā no uguns.Ma kārtab tä’mstõ ne’i ku tu’lstõ.
Es baidos no viņa kā no uguns.Minā rǭz kārtiz sīest ēsti literatūrõst.
Es nedaudz baidījos no tās igauņu literatūras.Kunāid ä’b ūo jemīņ kārtamõst ukkõ lē’mizõst, pūtõksõst ja nǟlgast.
Nekad vairs nav jābaidās no bojā ejas, trūkuma un bada.Ta kārtab lǟ’dõ.
Viņš baidās iet.Ta kārtiz siedā tī’edõ.
Viņš baidījās no tā darba.
-
bīstams
-
a)bailes
sūŗ kartõks
lielas bailes -
b)bijība
-
blenzt
-
ganos
-
a)ganos
-
b)ganos (virziens)
kaŗŗõl lē’mi
iešana ganos
-
ķerra
-
a)troksnis
-
b)kņada, jezga
-
sproga, cirta
-
cirtoties
-
sprogainis
-
sprogains
-
sacirtot
-
kladzināt
Kanā kǟrgastõb, tǭ’b sīedõ.
Vista kladzina, grib ēst.
-
Kērikšlauks
-
Irbes, Kērikši
-
krakšķēt
U’m tǭlapōkandõks – pūd kärīkšõbõd.
Ir lausks – koki krakšķ.
-
muša
mõltsi kärmi
zaļā mušaKärmiži ajād pǟ’zõ, tǭ’d kītõ, mis ä’b ūo.
Stāsti muļķības [~ dzen mušas galvā], gribi pateikt, kā nav.Ta ä’b tī’e mittõ kärmizõn vi’ggõ.
Viņš pat mušai nedara pāri.Mingi kärmi sīnda jāmstiz?
Kāda muša tev iekodusi?
-
mušķērājs(Muscicapa)
mustā kärmiz|akkiji
melnais mušķērājsǭ’gi kärmiz|akkiji
pelēkais mušķērājs
-
mušpapīrs
-
mušmire(Amanita)
ǭļaz kärmizsēņ
zaļā mušmirepu’nni kärmizsēņ
sarkanā mušmirevālda kärmizsēņ
baltā mušmire
-
ķērneetn
-
nemākulīgi strādāt, čakarēties
Ta kǟrnõb, tī’eb, mis ä’b ūo vǟrts.
Viņš čakarējas, dara, kas nav [nekā] vērts.
-
kārba
-
sesks(Mustela putorius)
Kǟrpa mūrdiz tikkiž Nikā kanād.
Sesks nokoda visas Nika vistas.
-
vest ar ķerru
-
ķerra
-
spēcīgs, spalgs, stiprs
kä’rzi kīlma
spalgs salskä’rzi kūja
liels sausumskä’rzi tu’ļ
stipra uguns