Tubās u’m kuorbõn kard.
Istabā ir sviluma smaka.

Tūoimkizõn u’m lǟlam kard.
Ievai ir smaga smarža.

Ma tūndõb knaššõ kardõ.
Es jūtu skaistu smaržu.

Ta rabīz uks kārdaks.
Viņš apsita durvis ar skārdu.

Puțkõz kārdõb.
Puķe smaržo.

Sport kārgastõb.
Sports norūda.

Ta kārgiz i’lzõ.
Viņš pielēca augšā.

Kõps kārgiz je’dspē’ḑõn mõtsõ.
Zaķis aizlēca projām uz mežu.

Või si’z pǟva ä’b karg ūoņdžõl idāst?
Vai tad saule nelec no rīta ziemeļaustrumos?

Päva kārgõb, ku nūzõb.
Saule lec, kad [tā] ceļas.

Pi’ņ kārgõb.
Suns iecērt zobus.

Pi’ņ kārgiz mī’en jalgõ.
Suns ieklupa vīram kājā.

Ta karīņțiz ēņtšta mi’nnõn ka’ggõlõ, ne’i ku ta mi’nnõn u’m pa lǟlamõks.
Viņš uzkārās man kaklā, tā ka viņš man ir par apgrūtinājumu.

Ǭ’rõnd karīņțõbõd käpsõ.
Drēbes karājas skapī.

Rištīng īeb karīņțõm.
Cilvēks paliek karājamies.

Karnõd ǭrastiz tu’lbõd kuo’d le’žgõl.
Kraukļi reti nāk māju tuvumā.

Kus māita, sǟ’l karnõd.
Kur maita, tur kraukļi.

Karnõd ourõbõd krǟ-krǟ.
lv: nav tulkojums

Kāršõb kāršõks.
Kārš ar kārstuvi.

Se u’m kārtabi kūož.
Tā ir bīstama vieta.

Ma kārtab.
Es baidos.

Ma kārtab ne’i ku tūlda.
Es baidos kā no uguns.

Ma kārtab tä’mstõ ne’i ku tu’lstõ.
Es baidos no viņa kā no uguns.

Minā rǭz kārtiz sīest ēsti literatūrõst.
Es nedaudz baidījos no tās igauņu literatūras.

Kunāid ä’b ūo jemīņ kārtamõst ukkõ lē’mizõst, pūtõksõst ja nǟlgast.
Nekad vairs nav jābaidās no bojā ejas, trūkuma un bada.

Ta kārtab lǟ’dõ.
Viņš baidās iet.

Ta kārtiz siedā tī’edõ.
Viņš baidījās no tā darba.

Kanā kǟrgastõb, tǭ’b sīedõ.
Vista kladzina, grib ēst.

U’m tǭlapōkandõks – pūd kärīkšõbõd.
Ir lausks – koki krakšķ.

Kärmiži ajād pǟ’zõ, tǭ’d kītõ, mis ä’b ūo.
Stāsti muļķības [~ dzen mušas galvā], gribi pateikt, kā nav.

Ta ä’b tī’e mittõ kärmizõn vi’ggõ.
Viņš pat mušai nedara pāri.

Mingi kärmi sīnda jāmstiz?
Kāda muša tev iekodusi?

Ta kǟrnõb, tī’eb, mis ä’b ūo vǟrts.
Viņš čakarējas, dara, kas nav [nekā] vērts.

Kǟrpa mūrdiz tikkiž Nikā kanād.
Sesks nokoda visas Nika vistas.