Kus ta kadīz?
Kur viņš pazuda?

Tǭmõd mä’d mõtsāst at ulzõ ka’ddõnd.
Ozoli no mūsu meža ir izzuduši.

Kadīz ne’i ku mǭn alā.
Pazuda kā zemē iekritis.

Kadīz ne’i ku vie’d si’l sa’ddõn.
Pazuda kā ūdenī iekritis.

Ta kadūb jarā ne’i, ku ka’žži kūož īeb set tagān.
Viņš pazūd tā, ka tikai slapja vieta paliek iepakaļ.

Se ažā u’m ne’i jarā ka’ddõn ne’i ku svinā tū’gõd (~ jõugõ) si’zzõl.
Tā lieta ir tā pazudusi, kā svins pelnos (~smiltīs).

Ma võtāb tä’m kä’ddõ.
Es ķeršos pie viņa.

Ma võtīz sīe tīe kä’ddõ.
Es ķēros pie šī darba.

Pi’ņ sǭb tī’edõd kä’ddõ.
Suns sadzen pēdas [~ dabū pēdas rokā].

Rǭntõz u’m andtõd mi’n kä’ddõ.
Grāmata ir nodota man [~ manās rokās].

Sa eid zōldatõd kä’ddõ.
Tu paliki kareivju rokās.

Mikīļ istīz pǟva kä’ddõ.
Miķelis apsēdās saulē [~ saules rokās].

Rǭntõd ä’b ūotõ amād interesentliztõn kä’ddõsǭdõb.
Grāmatas nav visiem interesentiem pieejamas.