Tuoizt ratstīzt je’ds.
Citi jāja pa priekšu.

Mä’d je’ds u’m ūž tīe.
Mums priekšā ir jauns darbs.

Li sa je’dsõ, sa lǟ’d je’ddõ!
Ej tu pa priekšu, tu aizej priekšā!

Mi’n pūoga lekš muntõn je’dsõ.
Mans dēls gāja citiem pa priekšu.

Sa ūod mi’nnõn je’dsõ, ä’b sǭ pi’ddõz.
Tu esi man priekšā, netieku garām.

Õ’bbi tegīž astāb je’ljālgaks je’dsõ.
Zirgs atkal sper dzīvības kāju pa priekšu.

Je’dsõ tīe irgõmt ma pidīz nõ’vvõ.
Pirms darba sākuma es apspriedos.

Ve’l je’dsõ siedā suo’ddõ mīžtõ kubīktī’edõdõks pūḑi.
Vēl pirms tā kara kokus pārdeva kubikpēdās.

Se īekõs pa’ņ munt jū’rõ je’dspē’ḑõn.
Tas lēkdams likās projām pie citiem.

Mis je’dsõ, kadīz je’dstõ.
Kas priekšā, pazuda no priekšas.

kēra jedstõ äb ūo maksamõst
par vēstuli nav jāmaksā

Ta pǭlab jumālt mi’n je’dstõ, kui mõtlõb, ku ma u’m ne’i švakkõ, ku ä’b või.
Viņš lūdz dievu par mani, ja domā, ka es esmu tik vājš, ka nevarēšu.

Mi’n je’dstõ u’m ne’i.
Manuprāt, ir tā.