Tulgid je’ddõ! Nāciet priekšā!
je’ddõ joudõ aizsteigties priekšā
je’ddõ kandõ ziņot
je’ddõ kītõ teikt priekšā, diktēt
je’ddõ lu’ggõ lasīt priekšā
je’ddõ nǟ’dõ paredzēt
je’ddõ pānda likt priekšā
ibīzt je’ddõ pānda iejūgt zirgu
je’ddõ tūlda gadīties
je’ddõ vaņtlõ uzmanīties
je’ddõ võttõ uzņemties
uks je’ddõ durvju priekšā
Pi’ņ, nī’emõ, i’bbi – ne ētizt karrõ. Suns, govs, zirgs – tie meta spalvu.
Kanā ētab kǭridi. Vista met spalvas.
Meynard sīegid ä’b ēta jarā eņtš je’ddõvõtāmiz. Meinards tomēr neatmet savu pasākumu.
karrõ eitõ kauties
kivīdõks mǭ’zõ eitõ nometāt ar akmeņiem
ki’vvõ eitõ mest akmeni
kū’jõ eitõ mest kaudzi
lūomõ eitõ mest tīklus [~ lomu]
mu’ddõ eitõ mēslot ar jūras mēsliem
rǭgidi eitõ samest žagarus
võrgidi eitõ mest tīklus
leibõ eitõ ǭ’jõ iegrūst maizi krāsnī
kä’dkõks eitõ atmest ar roku
je’ddõ eitõ pārmest
ulzõ eitõ izmest
Ma si’n panāb kēra si’zzõl, ku sa ä’d kūl. Es pierakstīšu tevi, ja tu neklausīsi.
Ta panāb ro’vdõn lōda pǟlõ sīedõ je’ddõ. Viņš liek cilvēkiem uz galda priekšā ēdienu.
Või sa panād je’ddõ või panād tagān? Vai tu liec priekšā vai liec aizmugurē?
jarā pānda nolikt
je’ddõ pānda likt priekšā
jū’rõ pānda pielikt
pǟlõ pānda uzlikt
si’zzõl pānda ielikt
tǟ’dõl pānda likt vērā
ulzõ pānda izlikt
vastõ pānda pretoties
vi’zzõ pānda aiztaisīt
jālgad vāldiņ pānda laisties lapās
kǟngad jalgõ pānda apaut kurpes
kibār pǟ’zõ pānda uzlikt cepuri
kindõd kä’ddõ pānda uzvilkt cimdus
kēra si’zzõl (~ kerrõ) pānda pierakstīt
mõtlõm pānda likt padomāt
vie’d ja lēba pǟl pānda nolikt uz maizes un ūdens
vȯ’dlõm pānda likt gaidīt
jarā pandõd ne’iku mustā vālda pǟl nolikts kā melns uz balta
Ma ä’b pa’n siedā mittõ mikšmõks. Es to ne par ko neturu.
Tuoi ä’b pa’n mit kūlõmõks. Otrs pat neuzklausa [~ netur par klausāmu].
Kik pa’ņ ikškõrd pȯrzõn. Gailis vienreiz lika sivēnam.
Kieudõn pa’ņ suoļm tutkāmõ, algõ ta läkkõ le’bbõ. Virvei uzlika mezglu galā, lai tā neiet [caurumam] cauri.
Lǟ’b tä’mmõn īņõ vȱlgõd si’zzõl, ne’i ka ne’i panāb. Iet viņai līdzi salmos, tik un tā paņem priekšā.
Kus sa rūoikõd? Kurp tu steidzies?
Ku u’m nūoŗ, si’z u’m ruoikõmõst. Kad ir jauns, tad jāsteidzas.
a’bbõl ruoikõ steigties palīgā
je’ddõ ruoikõ aizsteigties priekšā
Se brik u’m tund Sīkrõgõl a’igõ. Tā briga ir iznākusi Sīkragā malā.
Sǟ’l u’m seļļi aerodrōm, kus tu’lbõd mǭ’zõ ne helikopterõd. Tur ir tāds lidlauks, kur nolaižas tie helikopteri.
Sa tulād ne’iku salāj īezõ. Tu nāc kā zaglis naktī.
Tulgid, neitsõd, vaņțlõmõ! Nāciet, meitas, skatīties!
Ta tu’ļ ulzõ tūlõ. Viņš iznāca ārā vējā.
Alā tu’l mi’n sīlma alā! Nerādies man acīs.
a’igõ tūlda nākt malā
mǭ’zõ tūlda nolaisties
tā’giž tūlda atgriezties
ulzõ tūlda iznākt
vastõ tūlda nākt pretī
Āmbaz tulāb vāldiņ ja tulāb ulzõ. Zobs atnāk vaļā un iznāk ārā.
Ukš tulāb vāldiņ. Durvis veras vaļā.
Izānd tu’ļ tä’mmõn pǟlõ. Saimnieks nāca viņam virsū.
Ta tu’ļ mi’nnõn ne’iku viedām ka’ggõlõ. Viņš uznāca man kā vezums kaklā.
je’ddõ tūlda gadīties, sanākt
ka’ggõlõ tūlda uznākt kaklā
pǟlõ tūlda uznākt virsū
Sīemnāiga tulāb tõurõz. Ēdiens sanāks dārgs.
je’ddõlu’ggimizt pi’ddõ noturēt priekšlasījumu
Ma pidīz maks pierāst eņtšõn rištīngt Es par maksu turēju sev cilvēku.
Ma pidāb jālgad vizās, kūjad. Es turu kājas apģērbtas [~ ciet], sausas.
Mīez pidīz kibārt kä’dsõ. Vīrs turēja cepuri rokā.
Ma pidāb sīe rõk eņtšõn. Es paturēšu to sakāmo pie sevis.
Pidā eņtš sīlmad ja eņtš kūorad vāldiņ! Turi savas acis un savas ausis vaļā!
Pidā eņtš sūdõ (~ kīeldõ)! Turi savu muti (~ mēli)!
Ta pidīz mīnda eņtš sīlmad allõ. Viņš paturēja mani savā acu priekšā.
Ta pidīz mī’edpūoliži, ne’i ta ke’i piekslõsõ. Viņai bija vīrieši, tāpēc staigāja dauzīdamās apkārt.
ēņtšta i’llõ pi’ddõ uzvesties, pienācīgi izturēties
gru’mmõ pi’ddõ turēt naidu
je’ddõlu’ggimizt pi’ddõ nolasīt [~ noturēt] priekšlasījumu
le’brõkāndimiži pi’ddõ veikt pārrunas
lektsijõ pi’ddõ lasīt lekciju
lu’ggõ pi’ddõ cienīt
nõ’vvõ pi’ddõ apspriesties ~ prātot
suo’ddõ pi’ddõ karot
vǟ’rgidi pi’ddõ turēt vergus
sīlmas pi’ddõ ievērot
sapsõ pi’ddõ turēt stūri
sõ’nnõ pi’ddõ turēt vārdu
mīelsõ pi’ddõ turēt prātā
kädūd ripsõ pi’ddõ turēt rokas klēpī
salās pi’ddõ turēt slepenībā
vizās pi’ddõ turēt ciet
Mēg pidīzmõ mingiz nēļa si’ggõ. Mēs turējām kādas četras cūkas.
Ma sīnda pidāb ne’iku lapstā. Es rūpējos par tevi kā par bērnu.
nī’emõ pi’ddõ turēt govi
i’llõ pi’ddõ uzturēt
Ta pidāb jõ’vḑi ǭ’riņi. Viņš valkā labas drēbes.
ǭriņi (~ kengi) pi’ddõ drēbes (~ kurpes) valkāt
ǭ’rõnd jarā pi’ddõ novalkāt drēbes
Ta pidīz pietāmiz pa pattõks. Viņš uzskatīja melošanu par grēku.
Jǭņ pidīz eņtš nāizta lāiskaks. Jānis uzskatīja savu sievu par slinku.
õigiks pi’ddõ uzskatīt par pareizu
sīlizõks pi’ddõ atzīt par vainīgu
slikțõks pi’ddõ uzskatīt par sliktu
vajāgõmõks pi’ddõ uzskatīt par vajadzīgu
Taļšpi’vḑi pi’ddõ svinēt Ziemassvētkus
Rōda panāb ibīzõn sū’zõ, la’z tǟnda võigõ kievāmstiz pi’ddõ. Laužņus ieliek zirgam mutē, lai viņu varētu viegli apturēt.
Paskāndiz amād kūožõd jarā, ä’bvõi pi’ddõ. Piemēsloja visas vietas, nespēj izturēt.
vastõ pi’ddõ izturēt
je’ddõnēji ūoļikš tālredzīgas rūpes
I’bbi kipūb. Zirgs kāpjas atpakaļ.
Kip tā’giž! Atkāpies!
kilgõ kippõ pakāpties sāņus
je’ddõpē’ḑõn kippõ lekt uz priekšu
I’bbi lǟ’b je’ddõpē’ḑõn. Zirgs iet uz priekšu.
Ma vaņtlõb je’ddõpē’ḑõn. Es raugos uz priekšu.
je’ddõpē’ḑõn-tā’gižpē’ḑõn turp un atpakaļ
ja ne’i je’ddõpē’ḑõn un tā tālāk
je’ddõpē’ḑõn kītõ pateikt tālāk; pareģot, prognozēt
je’ddõpē’ḑõn lǟ’dõ iet uz priekšu, attīstīties
je’ddõpē’ḑõn likkõ stumt uz priekšu ~ atlikt
je’ddõpē’ḑõn oppõ mācīties tālāk
je’ddõpē’ḑõn pä’zzõ tikt uz priekšu
Je’ddõpē’ḑõn ma līb kovālim. Turpmāk būšu gudrāks.
Lǟ’m! Iesim!
Li je’dspē’ḑõn! Ej projām!
La’z ta läkkõ, kus kuŗē tǟnda tȭmbõg. Lai viņš iet, kur velns viņu rauj!
Lǟ’b, kus tūļ vīb. Eju, kurp vējš aizved.
Ma i’z lǟ’ i’z sīņõ, i’z tǟnõ. Es neaizgāju ne šur, ne tur.
Ma lǟ’b jālgiņ (~ eņtš jālgadõks). Es eju kājām (~ savām kājām).
Sa ne’i lǟ’d ne’iku pi’ds vietā. Tu tā ej kā pa ūdeni.
Ta ne’i lekš, ku tu’ļ tǟnda kitāks. Viņš tā aizgāja, it kā uguns viņu svilinātu.
Lä’bõd ne’iku kūrgõd ī’d tuoizõn tagānõ. Iet kā dzērves viens aiz otra.
Ta u’m eņtš āiga jarā je’llõn, kītiztõ, ku lekš je’dspē’ḑõn. Viņš ir savu laiku nodzīvojis, teica, ka devās projām.
Ta lǟ’b va’nnõ riekkõ ī’dstī’d. Viņš aizvien iet pa veco ceļu.
Tä’mmõn ī’dtõkabāl lekš se a’b ullõ ja si’z ta pa’ņ lē’tšõd si’zzõl tegīž. Viņam arvien izgāja tas plecs ārā un tad viņš atkal ielika [to] locītavas dobumā.
Se lǟ’b ne’iku su’d kurkõ. Tas iet kā vilkam rīklē.
Ta u’m lǟ’nd i’ļ kä’d. Viņš ir nomiris [~ aizgājis pār roku].
aigāmǭlõ lǟ’dõ paiet malā
i’ļa’rrõ lǟ’dõ aiziet par tālu
i’ļļõ lǟ’dõ pāriet, aiziet
irgõ lǟ’dõ sākt iet
jarā lǟ’dõ aiziet
je’ddõpē’ḑõn lǟ’dõ turpināties ~ doties uz priekšu
jedspē’ņ lǟ’dõ aiziet projām
kõrdõl lǟ’dõ izdoties
le’bbõ lǟ’dõ iziet cauri
mī’elõ lǟ’dõ iziet pie vīra
no’vvõmizõl lǟ’dõ aiziet atvaļinājumā
pi’ddõz lǟ’dõ aiziet garām
riek pǟl lǟ’dõ doties ceļā
ukkõ lǟ’dõ iet bojā
ulzõ lǟ’dõ iziet ārā
vastõ lǟ’dõ iziet pretī
Ne’i se lekš ī’dstī’d. Tā tas gāja arvien.
Pivā lǟ’b je’ddõpē’ḑõn amā īe ūomõg sǭņõz. Svētki turpinās cauru nakti līdz rītam.
Või se riek lǟ’b Dūoņigõ? Vai šis ceļš ved uz Dundagu?
Kievāmstiz lǟ’b ne’iku mǟngab. Viegli vedas, kā spēlējoties.
tīe, mis lǟ’b darbs, kas vedas
Sī’ezõ rīstõ lǟ’b kakš lītõrt. Šajā traukā ieiet divi litri.
Lāmbaz ī’žeņtšõks lǟ’b. Aita izdod skaņas savā nodabā.
je’ddõpē’ḑõn ripīņțõ velt tālāk
je’ddõviedājt vȯ’dlõ gaidīt vedēju
je’ddõviedājiks kutsõ aicināt par vedēju
sǭdõ je’ddõnä’gțõkst līvõd jelāmizõst gūt priekšstatu par lībiešu dzīvi
Meynard sīegid ä’b ēta jarā eņtš je’ddõvõtāmiz. Meinards tomēr nepamet savu pasākumu.
