Vārdi
mest, mētāt

Pi’ņ, nī’emõ, i’bbi – ne ētizt karrõ.   Suns, govs, zirgs – tie meta spalvu.

Kanā ētab kǭridi.   Vista met spalvas.

Meynard sīegid ä’b ēta jarā eņtš je’ddõvõtāmiz.   Meinards tomēr neatmet savu pasākumu.

karrõ eitõ   kauties

kivīdõks mǭ’zõ eitõ   nometāt ar akmeņiem

ki’vvõ eitõ   mest akmeni

kū’jõ eitõ   mest kaudzi

lūomõ eitõ   mest tīklus [~ lomu]

mu’ddõ eitõ   mēslot ar jūras mēsliem

rǭgidi eitõ   samest žagarus

võrgidi eitõ   mest tīklus

leibõ eitõ ǭ’jõ   iegrūst maizi krāsnī

kä’dkõks eitõ   atmest ar roku

je’ddõ eitõ   pārmest

ulzõ eitõ   izmest

priekšā (virziens)

Tulgid je’ddõ!   Nāciet priekšā!

je’ddõ joudõ   aizsteigties priekšā

je’ddõ kandõ   ziņot

je’ddõ kītõ   teikt priekšā, diktēt

je’ddõ lu’ggõ   lasīt priekšā

je’ddõ nǟ’dõ   paredzēt

je’ddõ pānda   likt priekšā

ibīzt je’ddõ pānda   iejūgt zirgu

je’ddõ tūlda   gadīties

je’ddõ vaņtlõ   uzmanīties

je’ddõ võttõ   uzņemties

priekšā (virziens)

uks je’ddõ   durvju priekšā

jeddõkāndami s ¤188
(a) uzstāšanās
(b) priekšlasījums, referāts
jeddõluggimi s ¤188’
priekšlasījums, lekcija

je’ddõlu’ggimizt pi’ddõ   noturēt priekšlasījumu

jeddõnägțõks s ¤192’
priekšstats

sǭdõ je’ddõnä’gțõkst līvõd jelāmizõst   gūt priekšstatu par lībiešu dzīvi

jeddõpēḑõn adv
(a) tālāk, uz priekšu

I’bbi lǟ’b je’ddõpē’ḑõn.   Zirgs iet uz priekšu.

Ma vaņtlõb je’ddõpē’ḑõn.   Es raugos uz priekšu.

je’ddõpē’ḑõn-tā’gižpē’ḑõn   turp un atpakaļ

ja ne’i je’ddõpē’ḑõn   un tā tālāk

je’ddõpē’ḑõn kītõ   pateikt tālāk; pareģot, prognozēt

je’ddõpē’ḑõn lǟ’dõ   iet uz priekšu, attīstīties

je’ddõpē’ḑõn likkõ   stumt uz priekšu ~ atlikt

je’ddõpē’ḑõn oppõ   mācīties tālāk

je’ddõpē’ḑõn pä’zzõ   tikt uz priekšu

(b) turpmāk

Je’ddõpē’ḑõn ma līb kovālim.   Turpmāk būšu gudrāks.

jeddõviedāji s ¤175
vedējs (kāzās)

je’ddõviedājt vȯ’dlõ   gaidīt vedēju

je’ddõviedājiks kutsõ   aicināt par vedēju

jeddõvõtāmi s ¤188
(a) pasākums

Meynard sīegid ä’b ēta jarā eņtš je’ddõvõtāmiz.   Meinards tomēr nepamet savu pasākumu.

(b) uzņēmējdarbība
(a) kāpties

I’bbi kipūb.   Zirgs kāpjas atpakaļ.

Kip tā’giž!   Atkāpies!

kilgõ kippõ   pakāpties sāņus

(b) lekt

je’ddõpē’ḑõn kippõ   lekt uz priekšu

(a) iet, doties

Ma i’z lǟ’ i’z sīņõ, i’z tǟnõ.   Es neaizgāju ne šur, ne tur.

Ta u’m lǟ’nd i’ļ kä’d.   Viņš ir nomiris [~ aizgājis pār roku].

Se lǟ’b ne’iku su’d kurkõ.   Tas iet kā vilkam rīklē.

Tä’mmõn ī’dtõkabāl lekš se a’b ullõ ja si’z ta pa’ņ lē’tšõd si’zzõl tegīž.   Viņam arvien izgāja tas plecs ārā un tad viņš atkal ielika [to] locītavas dobumā.

Ta lǟ’b va’nnõ riekkõ ī’dstī’d.   Viņš aizvien iet pa veco ceļu.

Ta u’m eņtš āiga jarā je’llõn, kītiztõ, ku lekš je’dspē’ḑõn.   Viņš ir savu laiku nodzīvojis, teica, ka devās projām.

Lä’bõd ne’iku kūrgõd ī’d tuoizõn tagānõ.   Iet kā dzērves viens aiz otra.

Ta ne’i lekš, ku tu’ļ tǟnda kitāks.   Viņš tā aizgāja, it kā uguns viņu svilinātu.

Sa ne’i lǟ’d ne’iku pi’ds vietā.   Tu tā ej kā pa ūdeni.

Ma lǟ’b jālgiņ (~ eņtš jālgadõks).   Es eju kājām (~ savām kājām).

Lǟ’b, kus tūļ vīb.   Eju, kurp vējš aizved.

La’z ta läkkõ, kus kuŗē tǟnda tȭmbõg.   Lai viņš iet, kur velns viņu rauj!

Li je’dspē’ḑõn!   Ej projām!

Lǟ’m!   Iesim!

kõrdõl lǟ’dõ   izdoties

vastõ lǟ’dõ   iziet pretī

ulzõ lǟ’dõ   iziet ārā

ukkõ lǟ’dõ   iet bojā

riek pǟl lǟ’dõ   doties ceļā

pi’ddõz lǟ’dõ   aiziet garām

no’vvõmizõl lǟ’dõ   aiziet atvaļinājumā

mī’elõ lǟ’dõ   iziet pie vīra

le’bbõ lǟ’dõ   iziet cauri

jedspē’ņ lǟ’dõ   aiziet projām

je’ddõpē’ḑõn lǟ’dõ   turpināties ~ doties uz priekšu

jarā lǟ’dõ   aiziet

irgõ lǟ’dõ   sākt iet

i’ļļõ lǟ’dõ   pāriet, aiziet

i’ļa’rrõ lǟ’dõ   aiziet par tālu

aigāmǭlõ lǟ’dõ   paiet malā

(b) iet, notikt

Ne’i se lekš ī’dstī’d.   Tā tas gāja arvien.

Pivā lǟ’b je’ddõpē’ḑõn amā īe ūomõg sǭņõz.   Svētki turpinās cauru nakti līdz rītam.

(c) iet, vest

Või se riek lǟ’b Dūoņigõ?   Vai šis ceļš ved uz Dundagu?

(d) iet, vesties

Kievāmstiz lǟ’b ne’iku mǟngab.   Viegli vedas, kā spēlējoties.

tīe, mis lǟ’b   darbs, kas vedas

(e) iet, ietilpt

Sī’ezõ rīstõ lǟ’b kakš lītõrt.   Šajā traukā ieiet divi litri.

(f) kļūt, tapt
(g) izdot skaņas

Lāmbaz ī’žeņtšõks lǟ’b.   Aita izdod skaņas savā nodabā.

pānda vt ¤12
(a) likt

Ma si’n panāb kēra si’zzõl, ku sa ä’d kūl.   Es pierakstīšu tevi, ja tu neklausīsi.

Ta panāb ro’vdõn lōda pǟlõ sīedõ je’ddõ.   Viņš liek cilvēkiem uz galda priekšā ēdienu.

Või sa panād je’ddõ või panād tagān?   Vai tu liec priekšā vai liec aizmugurē?

jarā pānda   nolikt

je’ddõ pānda   likt priekšā

jū’rõ pānda   pielikt

pǟlõ pānda   uzlikt

si’zzõl pānda   ielikt

tǟ’dõl pānda   likt vērā

ulzõ pānda   izlikt

vastõ pānda   pretoties

vi’zzõ pānda   aiztaisīt

jālgad vāldiņ pānda   laisties lapās

kǟngad jalgõ pānda   apaut kurpes

kibār pǟ’zõ pānda   uzlikt cepuri

kindõd kä’ddõ pānda   uzvilkt cimdus

kēra si’zzõl (~ kerrõ) pānda   pierakstīt

mõtlõm pānda   likt padomāt

vie’d ja lēba pǟl pānda   nolikt uz maizes un ūdens

vȯ’dlõm pānda   likt gaidīt

(b) noteikt, nolemt

jarā pandõd ne’iku mustā vālda pǟl   nolikts kā melns uz balta

(c) turēt, uzskatīt

Ma ä’b pa’n siedā mittõ mikšmõks.   Es to ne par ko neturu.

Tuoi ä’b pa’n mit kūlõmõks.   Otrs pat neuzklausa [~ netur par klausāmu].

(d) likt, sist

Kik pa’ņ ikškõrd pȯrzõn.   Gailis vienreiz lika sivēnam.

(e) taisīt, likt

Kieudõn pa’ņ suoļm tutkāmõ, algõ ta läkkõ le’bbõ.   Virvei uzlika mezglu galā, lai tā neiet [caurumam] cauri.

(f) paņemt priekšā, stāties dzimumattiecībās

Lǟ’b tä’mmõn īņõ vȱlgõd si’zzõl, ne’i ka ne’i panāb.   Iet viņai līdzi salmos, tik un tā paņem priekšā.

piddõ vt ¤24
(a) turēt

Ma pidīz maks pierāst eņtšõn rištīngt   Es par maksu turēju sev cilvēku.

Ma pidāb jālgad vizās, kūjad.   Es turu kājas apģērbtas [~ ciet], sausas.

Mīez pidīz kibārt kä’dsõ.   Vīrs turēja cepuri rokā.

Ma pidāb sīe rõk eņtšõn.   Es paturēšu to sakāmo pie sevis.

Pidā eņtš sīlmad ja eņtš kūorad vāldiņ!   Turi savas acis un savas ausis vaļā!

Pidā eņtš sūdõ (~ kīeldõ)!   Turi savu muti (~ mēli)!

Ta pidīz mīnda eņtš sīlmad allõ.   Viņš paturēja mani savā acu priekšā.

Ta pidīz mī’edpūoliži, ne’i ta ke’i piekslõsõ.   Viņai bija vīrieši, tāpēc staigāja dauzīdamās apkārt.

ēņtšta i’llõ pi’ddõ   uzvesties, pienācīgi izturēties

gru’mmõ pi’ddõ   turēt naidu

je’ddõlu’ggimizt pi’ddõ   nolasīt [~ noturēt] priekšlasījumu

le’brõkāndimiži pi’ddõ   veikt pārrunas

lektsijõ pi’ddõ   lasīt lekciju

lu’ggõ pi’ddõ   cienīt

nõ’vvõ pi’ddõ   apspriesties ~ prātot

suo’ddõ pi’ddõ   karot

vǟ’rgidi pi’ddõ   turēt vergus

sīlmas pi’ddõ   ievērot

sapsõ pi’ddõ   turēt stūri

sõ’nnõ pi’ddõ   turēt vārdu

mīelsõ pi’ddõ   turēt prātā

kädūd ripsõ pi’ddõ   turēt rokas klēpī

salās pi’ddõ   turēt slepenībā

vizās pi’ddõ   turēt ciet

(b) turēt, aprūpēt

Mēg pidīzmõ mingiz nēļa si’ggõ.   Mēs turējām kādas četras cūkas.

Ma sīnda pidāb ne’iku lapstā.   Es rūpējos par tevi kā par bērnu.

nī’emõ pi’ddõ   turēt govi

i’llõ pi’ddõ   uzturēt

(c) valkāt

Ta pidāb jõ’vḑi ǭ’riņi.   Viņš valkā labas drēbes.

ǭriņi (~ kengi) pi’ddõ   drēbes (~ kurpes) valkāt

ǭ’rõnd jarā pi’ddõ   novalkāt drēbes

(d) uzskatīt, atzīt

Ta pidīz pietāmiz pa pattõks.   Viņš uzskatīja melošanu par grēku.

Jǭņ pidīz eņtš nāizta lāiskaks.   Jānis uzskatīja savu sievu par slinku.

õigiks pi’ddõ   uzskatīt par pareizu

sīlizõks pi’ddõ   atzīt par vainīgu

slikțõks pi’ddõ   uzskatīt par sliktu

vajāgõmõks pi’ddõ   uzskatīt par vajadzīgu

(e) svinēt

Taļšpi’vḑi pi’ddõ   svinēt Ziemassvētkus

(f) apturēt

Rōda panāb ibīzõn sū’zõ, la’z tǟnda võigõ kievāmstiz pi’ddõ.   Laužņus ieliek zirgam mutē, lai viņu varētu viegli apturēt.

(g) izturēt

Paskāndiz amād kūožõd jarā, ä’bvõi pi’ddõ.   Piemēsloja visas vietas, nespēj izturēt.

vastõ pi’ddõ   izturēt

ripīņțõ vt ¤137
ripināt, velt

je’ddõpē’ḑõn ripīņțõ   velt tālāk

ruoikõ vi ¤47
steigties

Kus sa rūoikõd?   Kurp tu steidzies?

Ku u’m nūoŗ, si’z u’m ruoikõmõst.   Kad ir jauns, tad jāsteidzas.

a’bbõl ruoikõ   steigties palīgā

je’ddõ ruoikõ   aizsteigties priekšā

tūlda vi ¤11
(a) nākt, ierasties

Se brik u’m tund Sīkrõgõl a’igõ.   Tā briga ir iznākusi Sīkragā malā.

Sǟ’l u’m seļļi aerodrōm, kus tu’lbõd mǭ’zõ ne helikopterõd.   Tur ir tāds lidlauks, kur nolaižas tie helikopteri.

Sa tulād ne’iku salāj īezõ.   Tu nāc kā zaglis naktī.

Tulgid, neitsõd, vaņțlõmõ!   Nāciet, meitas, skatīties!

Ta tu’ļ ulzõ tūlõ.   Viņš iznāca ārā vējā.

Alā tu’l mi’n sīlma alā!   Nerādies man acīs.

a’igõ tūlda   nākt malā

mǭ’zõ tūlda   nolaisties

tā’giž tūlda   atgriezties

ulzõ tūlda   iznākt

vastõ tūlda   nākt pretī

(b) nākt, kustēties

Āmbaz tulāb vāldiņ ja tulāb ulzõ.   Zobs atnāk vaļā un iznāk ārā.

Ukš tulāb vāldiņ.   Durvis veras vaļā.

(c) nākt, uznākt

Izānd tu’ļ tä’mmõn pǟlõ.   Saimnieks nāca viņam virsū.

Ta tu’ļ mi’nnõn ne’iku viedām ka’ggõlõ.   Viņš uznāca man kā vezums kaklā.

je’ddõ tūlda   gadīties, sanākt

ka’ggõlõ tūlda   uznākt kaklā

pǟlõ tūlda   uznākt virsū

(d) iznākt, izdoties

Sīemnāiga tulāb tõurõz.   Ēdiens sanāks dārgs.