Jadā u’m se, kus u’m si’dtõd mingiz kūž-kǭ’dõks vȭrta.
Jeda ir tā, kurā sasieti kādi seši – astoņi tīkli.

Piški jadā – mis lǟ’b aigāvõrgõdõks.
Mazā jeda – kas iet ar maliņtīkliem.

Ta ī’ediz eņtš ūd veisõks umār neļļõ ja’ggõ.
Viņš sagrieza ar savu jauno nazi ābolu četrās daļās.

Se mǭjpāika ä’b ūo ja’gdõb.
Šī mājvieta nav dalāma.

Kūd ja kuolm ja’gdõks u’m kakš.
Seši un trīs dalījums ir divi.

Tämpõ līji prēmijd ja’ggimi.
Šodien būšot prēmiju dalīšana.

Izā jagūb eņtš vīļa lapstõn.
Tēvs sadala savu mantu bērniem.

Izā jagūb viļļõ.
Tēvs dala mantu.

Maŗī jagīz eņtš mī’e lešti kipīļõks.
Marija dalīja sava vīra butes ar liekšķeri.

Kǭ’dkimdiš āigastiš kalāmī’edõn jagīz mǭ’dõ.
Divdesmitajos gados zvejniekiem dalīja zemi.

Kim ja’gdõd vīd pierāst u’m kakš.
Desmit dalīts ar pieci ir divi.

Kalāmī’ed ja’ggõbõd lešti.
Zvejnieki dala butes.

Pūošõd jagīzt kǭrtidi
Puiši izdalīja kārtis.

Agā se ja’gdõt sai kuskõst jära.
Varbūt tas tika no kaut kurienes nodalīts.

Ma sai eņtš pālka jagīņ.
Es saņemu savu algu pa daļām.

Mēg ūomõ ja’gnikād sīes tubās.
Mēs esam līdzīpašnieki tajā mājā.

Ja’gnikā – se, kīen u’m ikš ja’g sīest ažāst.
Dalībnieks – tas, kuram ir viena daļa tās lietas.

Jaņī mīž eņtš jagū liestād mǭmī’en.
Jānis pārdeva savu bušu daļu zemniekam.

Ī’d jagūn kalāmēḑi vȯ’ļ seļļi vanā sūrvadā.
Vienai daļai zvejnieku bija tāds vecs dižvads.

Kīen jagūks āt puskūd?
Kura labad ir puķes?

Nai piezūb jakkõ.
Sieviete mazgā jaku.

Kieud pǟl kuijõbõd jakūd.
Uz virves žūst jakas.

Līžõn u’m pǟgiņ jakīdi.
Līzei ir daudz jaku.

Vǟntanikād pidīzt jaktõ.
Ventspilnieki sarīkoja medības ~ Ventspilniekiem bija medības.

Jǭņ jakțūb neitsõdõks.
Jānis draiskjoas ar meitām.

Lapst jakțõbõd kǭrands.
Bērni draiskojas pagalmā.

La’z ta jakțõg!
Lai viņš iztrakojas!

La’z ne jakțõgõd!
Lai viņi iztrakojas!

Mis sa jelād amād nēļa jālgaks lovāl!
Ko tu dzīvojies ar visām četrām kājām pa gultu!

Jālgadriek aigās kazāb pǟrna.
Takas malā aug liepa.

Ma neiz jālganikā tī’edidi.
Es redzēju gājēja pēdas.

Ma neiz jālganikkõ.
Es redzēju gājēju.

Ta ei jālganikāks.
Viņš palika kājāmgājējos.

Vizās vȯ’ļ kāndamõst jālgaskēḑidi.
Apcietinājumā bija jānēsā kāju važas.

Nikā Šūberg lekš jālgiņ Rīgõ.
Nika Šūbergs gāja kājām uz Rīgu.

Liestād sait jalgõl.
Butes pārvietojās tuvāk krastam [~ piecēlās kājās].

Ta tī’eb lovā jaļkšõ.
Viņš gatavo gultas kājgali.

Se lovā u’m kuordiz jaļkšõks.
Tā gulta ir ar augstu kājgali.

Mīez u’m seļļi ja’mdõ ne’i ku drank.
Vīrs ir tāds resns kā muca [~ kā brāga].

Rištīng u’m ja’mdõ ne’i ku vȯ’lpit.
Cilvēks ir resns kā alus muca.

Ta jāmstab.
Viņš kož.

Ta jāmstab ī’d sūtäud.
Viņš nokož vienu kumosu.

Jāmsta ni ve’l!
Kod nu vēl!

Tsälmõts tulāb mǭ kamār vä’ggi kievāmstiz jarā.
Celmetā velēna viegli nāk nost.

Jālga u’m jarā pūdõn, ä’b või tä’mkõks je’llõ.
Kāja ir notirpusi, nevar ar to tikt galā.

Pūol kakš u’m jarā.
Ir pāri pusdiviem [~ pusdivi ir cauri].

Vȯ’l u’m jarājengõn.
Alus ir novadējies.

Ta u’m ēņtšta jarāvõidõn.
Viņš ir notraipījies.

Sīe nīžõn ve’l līb jatk.
Šim stāstam vēl būs turpinājums.

Sīe kieudõn u’m pa’nmõst jatk jū’rõ.
Šai virvei jāpieliek pagarinājums.

Jatkā pi’ds mǭ riekīdi vȯ’ļ vä’ggi lǟlam.
Satiksme pa zemes ceļiem bija ļoti grūta.

Pǟmiz jatkās kȭlbatiz vie’d riekīdi.
Galvenokārt satiksmei izmantoja ūdensceļus.

Jatkūb, panāb kakš ī’dõku’bbõ või kabāl jū’rõ.
Pagarina, liek divus kopā vai gabalu klāt.

Se nīž ve’l jatkūb.
Šis stāsts vēl turpinās.

Alā tī’e jämpimiži!
Nedari muļķības!

Mis tēg jämpõt!
Ko jūs ākstāties!

Alā jämp!
Neāksties!

Algid jämpõgid
Neākstieties!

Mis sa jǟmpõd!
Ko tu muļķojies!

No mūnda kõrd josābizt järāndiz ka ja sai kū’oḑõn brak pǟl ja kīskizt vadād järāndiz.
Nu reizēm apmaldījās arī un nokļuva tieši uz vraka, un saplēsa vadus.

Se tīet tu’ļ väggi järskõ.
Šī ziņa pienāca ļoti pēkšņi.