Vārdi
immõrkouț
{immõr|kouț}
lietvārds 128
  • a)
    apkaime, apkārtne

    La’z ta läkkõ nänt immõrkouțšt jarā.
    Lai viņš dodas projām no viņu apkaimes.

  • b)
    vide
immõrkouți
{immõr|kouți}
apstākļa vārds
  • apkārt, uz riņķi

    immõrkouți kǟ’dõ
    klaiņot apkārt

    Mārțõdajājid ke’itõ pi’ds ki’llõ immõrkouți.
    Mārtiņbērni staigāja pa ciemu apkārt.

    Pǟ lǟ’b immõrkouți.
    Galva iet riņķī.

immõrkouți
{immõr|kouți}
īpašības vārds
  • apaļš

    Mi’n pūogan u’m ne’iku kanāmunā pǟ: immõrkouți, attõ ibūkst ja bokāa’bbõnd kummiš kaņtšõ, set lȭga pǭļaz.
    Manam dēlam galva ir kā vistas ola: apaļa, mati un vaigubārda ir abās pusēs, tikai zods ir pliks.