emīņ

{emīņ}

apstākļa vārds

• vairāk

emīņt

{emīņt}

apstākļa vārds

• vairāk
  ≈ emīņ
  ≈ jemīņ

emīņtõ¹

{emīņtõ}

darbības vārds 53a

• vairot, pavairot

emīņtõ²

{emīņtõ}

darbības vārds 53a

• vairoties