Mi’n izā kītiz ne’i set, ku pițki tulāb mie’rstõ, si’z līb bǭrgõ āiga, un ja ta tulāb mǭ pūoldõstõ e’žmiztõ kõrdõ, ku si’z līb knaš āiga.
Mans tēvs teica tikai tā, kad negaiss nāk no jūras, tad būs bargs laiks, un, ja tas nāk no zemes pus

Se rištīng u’m bǭ’rgõ, seļļi kõ’zzi.
Tas cilvēks ir bargs, tāds dusmīgs.

Bo’ŗgõks ajāb ka’ļḑi.
Ar dukuru dzen zivis.

Boŗgõb, kis siegūb vietā liegāks siegāmõl.
Duļķo tas, kurš jauc ūdeni kopā ar dubļiem.

Alā boŗgõ vietā, alā tī’e lie’ggõ!
Neduļķo ūdeni, netaisi dubļus.

Ta kuskõst boŗgõb midēgõst ulzõ, nu ne’i ka vie’d sizāld või mingiz liegā sizāld, või mingist oukstõ midēgõst boŗgõb ulzõ.
Viņš no kaut kurienes kaut ko izdukurē, nu tā arī no ūdens vai kādiem dubļiem, vai no kāda cauruma kaut ko izdukurē.