Ta sai būnga vȯntsõ.
Viņš dabūja punu pierē.

Mikīļ lekš tu’bbõ tā’giž si’ņņizt būngadõks vȱntsas
Miķeļis iegāja atpakaļ istabā ar ziliem puniem pierē.

Būngast võib tī’edõ knašīdi a’žḑi, sǟ’l võib mingist pūstõ tarīļi tī’edõ või seļļiži-tuoļļiži a’žḑi.
No māzera var taisīt skaistas lietas, tur no kāda koka var taisīt šķīvjus vai šādas tādas lietas.

Kõps rabūb ka būngidi, tämā rabūb kuskis mingiz ažā pǟl, pū pǟl.
Zaķis arī sit bungas, viņš sit kaut kur uz kādas lietas, uz koka.