Mȯiznikād alāntizt ta’lro’vžti.
Muižnieki pazemoja zemniekus.

Būņțik i’z tǭ’ alāntõ ēņtšta lețliztõn.
Buntigs nevēlējās zemoties latviešiem.

Alāntõ – se u’m, a’ž ta āndab ēņtšta mingizõn alā; se u’m ūdstiz tī’edõd sõnā
Zemoties – tas ir [tad], kad viņš kādam pakļaujas; tas ir jaundarināts vārds.

Tämā alāntiz mȯiznikād je’ds.
Viņš zemojās muižnieku priekšā.

Līvlizt i’zt alāntõt sūr Kǭrliz je’dsõ.
Lībieši nezemojās lielā Kārļa priekšā.

Minā alāntõb krīevõdõn, lețliztõn.
Es zemojos krieviem, latviešiem.