Vārdi
alā1
{alā}
apstākļa vārds
  • lejā (virziens), lejup, pa-

    alā andõ
    padoties

    alā eitõ
    pakļauties

    alā īedõ
    zaudēt, pakļauties

    alā kēratõ
    parakstīties

    alā pānda
    palikt apakšā

    Li alā!
    Ej lejā!

    Ma īeb alā tä’mmõn.
    Es zaudēju viņam [~ palieku viņam apakšā].

alā2
{alā}
postpozīcija
  • a)
    zem (virziens)

    Rǭntõz sadīz lōdan alā.
    Grāmata nokrita zem galda.

  • b)
    zem
alā3
{alā}
gramatiskā forma
  • ne-
alā andõ
{alā andõ}
  • padoties
alā kēratõ
{alā kēratõ}
  • parakstīt
alāb
{alāb}
lietvārds 151
  • vītols
    (Salix)

    Alāb u’m pū, pa’j u’m pȭzõ.
    Vītols ir koks, kārkls ir krūms.

    Alābõn attõ pitkād ǭ’dõd lī’edõd, pa’j lī’edõd attõ pigātagā immõrgoutlimizt.
    Vītolam ir garas, šauras lapas, kārkla lapas ir gandrīz apaļas.

alābi
{alābi}
īpašības vārds 188
  • vītola-

    alābizt pūd
    vītola malka

Alabkiur
{Alab|ki’ur}
vietvārds
Alābkõur
{Alāb|kõ’ur}
vietvārds
alābõz
{alābõz}
lietvārds 173
  • vītols
    (Salix)
Alākstkilā
{Alākst|kilā}
vietvārds 39
  • Alakste
alāli
{alāli}
īpašības vārds 188
  • zemāk esošs, zemāks
alām
{alām}
lietvārds 151
  • pavalstnieks

    Ne vȯ’ļțõ ī’d kēņig alāmõd.
    Viņi bija viena ķēniņa pavalstnieki.

alāmjūokšõm
{alām|jūokšõm}
lietvārds 152
  • lejtece

    Vēna alāmjūokšõm u’m tõvā.
    Daugavas lejtece ir dziļa.

alāmsaksā1
{alām|saksā}
lietvārds 42
  • lejasvācietis
alāmsaksā2
{alām|saksā}
īpašības vārds 42
  • lejasvācu-
alāntli
{alāntli}
īpašības vārds 188
  • pazemīgs
alāntlit
{alāntlit}
lietvārds 136
  • pazemība
alāntõ1
{alāntõ}
darbības vārds 53a
  • pazemot

    Mȯiznikād alāntizt ta’lro’vžti.
    Muižnieki pazemoja zemniekus.

    Būņțik i’z tǭ’ alāntõ ēņtšta lețliztõn.
    Buntigs nevēlējās zemoties latviešiem.

alāntõ2
{alāntõ}
darbības vārds 53a
  • zemoties

    Alāntõ – se u’m, a’ž ta āndab ēņtšta mingizõn alā; se u’m ūdstiz tī’edõd sõnā
    Zemoties – tas ir [tad], kad viņš kādam pakļaujas; tas ir jaundarināts vārds.

    Tämā alāntiz mȯiznikād je’ds.
    Viņš zemojās muižnieku priekšā.

    Līvlizt i’zt alāntõt sūr Kǭrliz je’dsõ.
    Lībieši nezemojās lielā Kārļa priekšā.

    Minā alāntõb krīevõdõn, lețliztõn.
    Es zemojos krieviem, latviešiem.

alāpēḑõn
{alā|pē’ḑõn}
apstākļa vārds
  • lejup

    Ma vaņtlõb alāpē’ḑõn.
    Es raugos lejup.

alāstli
{alāstli}
īpašības vārds 188
  • žēlsirdīgs

    alāstli kēņig
    žēlsirdīgais ķēniņš

alāstõ
{alāstõ}
darbības vārds 53a
  • apžēlot
alāstõm
{alāstõm}
lietvārds 152
  • a)
    žēlastība, žēlsirdība
  • b)
    labvēlība
alāstõmand
{alāstõm|and}
lietvārds 94
  • žēlastības dāvana
alāstõmõt1
{alāstõmõt}
īpašības vārds
  • nežēlīgs
alāstõmõt2
{alāstõmõt}
apstākļa vārds
  • nežēlīgi, bez žēlastības

    alāstõmõt lǟlamstiz
    nežēlīgi smagi

alāunjarā
{alā|u’n|jarā}
lietvārds
  • neaizmirstule
    (Myosotis)
alāz1
{alāz}
īpašības vārds 189
  • a)
    žēls

    alāz īelkõks
    žēlā balsī

    alāz nǟ’dõ
    žēli izskatīties

  • b)
    pazemīgs

    Mi’n u’m seļļi alāz mēļ.
    Man ir tāds pazemīgs prāts.

alāz2
{alāz}
apstākļa vārds
  • žēl

    u’m alāz
    ir žēl

    alāz nǟ’dõ
    žēl skatīties

alāzpēḑõn
{alāz|pē’ḑõn}
apstākļa vārds
  • lejup

    Ta lõuglõb kȭnkast alāzpē’ḑõn.
    Viņš slīd lejup no kāpas.