A’ž sa tǭ’d rištīngtõ akkõ, si’nnõn u’m vakțõmõst un vērgõmõst.
Ja tu gribi cilvēku noķert, tev ir jāvaktē un jāizlūko.

Kaš akūb īr vi’zzõ.
Kaķis noķer peli.

Akūb mi’nnõn ne’iku pīrgal silmõ.
Ieķeras man kā skabarga acī.

Akkõks immõr ka’ggõlõ.
Apķertos ap kaklu.

Rujā akūb ī’dtuoiz jū’rõ.
Slimība pielīp vienam otram.

Rujā akīz mi’nnõn.
Slimība man pielipa.

Duņtš ä’b ak, u’m tȭlza.
Duncis neķer, [tas] ir truls.

Ma akūb pū’zõ vi’zzõ, ku ma ä’b sadā.
Es ķeros kokam ciet, lai nenokristu.

Sa akūd sīe a’mmõn vi’zzõ.
Tu satver to kreklu.

Sǟ’l amā jõvīst akūb.
Tur ķeras vislabāk.

Sīen jālga ä’b ak.
Tam kāja neaizķeras.