Vārdi
aig
{aig}
lietvārds 92
  • līdaka
    (Esox lucius)
aigā
{aigā}
lietvārds 20
  • mala

    Se brik u’m tund Sīkrõgõl a’igõ.
    Tā briga ir iznākusi malā Sīkragā.

āiga1
{āiga}
lietvārds 33
  • a)
    laiks (hronometriskais)

    kievādi āiga
    pavasara laiks

    si’gži āiga
    rudens laiks

    sõ’vvi āiga
    vasaras laiks

    talli āiga
    ziemas laiks

    obāz āiga
    vēls laiks

    parāz āiga
    piemērots laiks

    pe’rri āiga
    pēdējais laiks

    vāldiž āiga
    brīvs laiks

    varāz āiga
    agrs laiks

    je’dsõ aigõ
    pirms laika

    kōgiņ aigõ
    ilgu laiku

    strēk aigõ
    kādu laiku

    se võtāb aigõ
    tas prasa laiku

    amūst āigast
    kopš seniem laikiem

    siedaig sǭņõ
    līdz tam laikam

    sīest āigast
    kopš tā laika

    mingiz āigaks
    uz kādu laiku

    jegāl āigal
    katrā laikā

    kievādiz āigal
    pavasara laikā

    kōgiņ āigal
    ilgā laikā

    õigiz āigal
    īstā laikā

    perīz āigal
    pēdējā laikā

    sīel āigal
    tolaik

    sīel eņtš āigal
    tanī pašā laikā

    tīe āigal
    darba laikā

    päuvõ āigis
    dienas laikā

    va’ņši aigši
    senos laikos

    va’ņši aigši
    senos laikos

    aigõ pi’ds
    laika gaitā

    aigõ vībtõ
    kavēt laiku

    aigõ võttõ
    paņemt laiku

    pitkā āiga
    garlaicība ~ garlaicīgi

    Ni u’m āiga.
    Nu ir laiks.

    Āiga ä’b vȯ’dlõ.
    Laiks negaida.

    Āiga u’m jūsõ.
    Laiks ir klāt.

    Tä’m āiga u’m le’bbõ.
    Viņa laiks ir cauri.

    Mi’n āiga u’m täuž.
    Mans laiks ir galā [~ pilns].

    Jegāī’dõn eņtš āiga.
    Katram savs laiks.

    Āiga lopūb.
    Laiks beidzas.

    Amā āiga ta u’m sīlmad allõ.
    Visu laiku viņš ir acu priekšā.

    Paldītõn u’m ro’vdõn rikāz āiga.
    Patlaban cilvēkiem ir bagāts laiks.

    Ta tu’ļ riktig āigas.
    Viņš atnāca īstajā laikā.

    Siz tä’m āigis, ku ta u’m läpš vȯnd, siz ne at kǟ’nd lambiļ Tsä’lmõts.
    Tad viņa laikos, kad viņš ir bijis bērns, tad viņi ir gājuši uz Celmetu ganīt aitas.

    Seļļi kuoŗŗimi lǭtkubūd kouți võtāb aigõ.
    Tāda vākšana pa draudzēm paņem laiku.

    Mi’nnõn u’m pitkā āiga
    Man ir garlaicīgi.

    Mi’nnõn ä’b ūo aigõ mittõ jalgõ lǟ’dõ tubāst ulzõ.
    Man nav laika pat ne pēdu iziet ārā no istabas.

  • b)
    laiks, laika apstākļi

    bǭ’rgõ āiga
    bargs laiks

    ka’žži āiga
    slapjš laiks

    kīebi āiga
    karsts laiks

    kīlma āiga
    auksts laiks

    knaš āiga
    skaists laiks

    lem āiga
    silts laiks

    ōḑig āiga
    karsts, sūtīgs laiks

    sitā āiga
    slikts [~ sūdīgs] laiks

    vī’mi āiga
    lietains laiks

    Seļļi āiga ku mittõ pi’ņ ä’b või ulzõ lǟ’dõ.
    Tāds laiks, ka pat suns nevar iziet ārā.

    Āiga kīerõb.
    Laiks mainās.

    Tämpõ tȭitiz jõ’vvõ aigõ.
    Šodien solīja labu laiku.

    Lem āigaks vȯzā rikābõb.
    Siltā laikā gaļa bojājas.

  • c)
    laikmets
  • d)
    dzīves posms, -gadi
āiga2
{āiga}
lietvārds 33
  • a)
    mērs
  • b)
    izmērs

    aigõ võttõ
    noņemt izmēru

    āiga pie’rrõ
    pēc izmēra

    Āndiz āiga mingiz u’m vajāg.
    Iedeva [tādu] izmēru, kādu vajag.

  • c)
    likme
āiga pǟl
{āiga pǟl}
izteiciens
  • a)
    uz laiku, pagaidām
  • b)
    pagaidu
āigakēra
{āiga|kēra}
lietvārds 43
  • laikraksts, žurnāls
āigakērandõks
{āiga|kērandõks}
lietvārds 193
  • žurnālistika
āigaks
{āigaks}
apstākļa vārds
  • ar laiku
āigal1
{āigal}
apstākļa vārds
  • a)
    laikā

    eņtš āigal
    savulaik, īstā laikā

    sīel āigal
    tolaik

  • b)
    laikus

    A’b tulāb jegā kõrd āigal.
    Palīdzība katru reizi nāk laikus.

āigal2
{āigal}
apstākļa vārds
  • piemērots, laikā

    Ne ǭ’rõnd (~ kǟngad) at m’innõn āigal.
    Šīs drēbes (~ kurpes) man ir laikā.

āigal3
{āigal}
postpozīcija
  • laikā

    sadā āigast āigal
    simt gadu laikā

āigalēḑ
{āiga|lē’ḑ}
lietvārds 141
  • avīze, laikraksts
āigali
{āigali}
īpašības vārds 187
  • a)
    laicīgs

    āigali ažā
    laicīga lieta

  • b)
    laika-
aigāmier
{aigā|mie’r}
lietvārds 82
  • piekrastes seklums
aigāmō
{aigā|mǭ}
lietvārds 12
  • piekraste
aigāmōl
{aigā|mǭl}
apstākļa vārds
  • nostāk
aigāmōld
{aigā|mǭld}
apstākļa vārds
  • no malas, no vietas nostāk
aigāmōlõ
{aigā|mǭlõ}
apstākļa vārds
  • nostāk (virziens)

    Li aigāmǭlõ!
    Paej nostāk!

aigāmōļi
{aigā|mǭļi}
īpašības vārds 187
  • nomaļš

    aigāmǭļi kūož
    nomaļa vieta

    aigāmǭļi kǭrand
    nomaļa sēta

āigani
{āigani}
īpašības vārds
  • a)
    piemērots, atbilstošs
  • b)
    ērts
āigapū
{āiga|pū}
lietvārds 12
  • mēraukla
āigarōntõz
{āiga|rǭntõz}
lietvārds 172
  • kalendārs

    Līvliztõn āt set kakš āigarǭntõzt.
    Lībiešiem ir tikai divi kalendāri.

aigās
{aigās}
postpozīcija
  • pie malas
aigāst
{aigāst}
postpozīcija
  • no malas
āigast
{āigast}
lietvārds 136
  • gads

    mūn āigast
    nākamgad

    tagāmūn āigast
    aiznākamajā gadā

    sadīņ āigastidi tā’gižpē’ḑõn
    pirms simtiem gadu

    Ūž āigast
    Jaungads

    Vanā āigast ȭ’dõg
    Vecgada vakars

    Kalāmī’ed kǟ’bõd āigast le’bbõ mie’rsõ.
    Zvejnieki cauru gadu iet jūrā.

    Vȯndzizt Ūdtõ āigastõ!
    Laimīgu Jauno gadu!

āigastāiga
{āigast|āiga}
lietvārds 33
  • gadalaiks
āigasti
{āigasti}
īpašības vārds 188
  • gadu vecs

    Nikā jõ kūdāigasti lugīz rǭntidi.
    Nika jau sešu gadu vecumā lasīja grāmatas.

āigastkim
{āigast|kim}
lietvārds 123
  • desmitgade
āigastkȭrda
{āigast|kȭrda}
lietvārds 46
  • gadskārta
āigastli
{āigastli}
īpašības vārds 188
  • gadus vecs

    Ma si’z vȯ’ļ set nēļa āigastli.
    Es tad biju tikai četrus gadus vecs.

āigastpǟva
{āigast|pǟva}
lietvārds 24
  • gadadiena

    8. janvār u’m mä’d kūoŗ āigastpǟva.
    8. janvāris ir mūsu kora gadadiena.

āigastpeļmi
{āigast|pe’ļmi}
lietvārds 187’
  • gada izpeļņa
āigastplōn
{āigast|plǭn}
lietvārds 122
  • gada plāns
āigastrōntõz
{āigast|rǭntõz}
lietvārds 172
  • gadagrāmata
āigastsadā
{āigast|sadā}
lietvārds 39
  • gadsimts
āigasttõrg
{āigast|tõrg}
lietvārds 94
  • gadatirgus
āigasttūontõ
{āigast|tū’ontõ}
  • gadu tūkstotis
āigavait
{āiga|va’it}
lietvārds 137a
  • laika posms, intervāls
aigāvõrgõ
{aigā|võrgõ}
lietvārds 115
  • maliņtīkls (zvejai krasta tuvumā)

    Vaņīmõd kalāmī’ed kǟ’bõd aigāvõrgidi ētamõs.
    Vecāki zvejnieki met [~ dodas mest] maliņtīklus.

aigdõbvigā
{aigdõb|vigā}
lietvārds
  • mērījuma kļūda
aigi1
{a’igi}
lietvārds 181
  • sienas, dārza u.c. mala, -male
aigi2
{aigi}
īpašības vārds 184
  • laika-, laicīgs
aigi3
{a’igi}
īpašības vārds 181
  • malas-, malējs
aigiji
{aigiji}
lietvārds 188
  • mērītājs, mēraparāts
aigimi
{aigimi}
lietvārds 188
  • a)
    mērīšana
  • b)
    laikošana, piemērīšana
aigimizkabīn
{aigimiz|kabīn}
lietvārds
  • pielaikošanas kabīne
āigiņ
{āigiņ}
apstākļa vārds
  • a)
    laiku pa laikam

    Āigiņ jemā jelīz pūoga jūs.
    Laiku pa laikam māte dzīvoja pie dēla.

  • b)
    reizēm

    mūnda āigiņ
    dažreiz

aigiz
{aigiz}
postpozīcija
  • laikā

    Touvõ aigiz va’ddõl i’z lǟ’.
    Vētras laikā vadu nevilka.

aigizt1
{a’igizt}
lietvārds 181
  • apkaime

    Bomb võib dõ’ŗžtõ a’igiži, mis immõr sīe bomb u’m.
    Bumba var satricināt apkaimi, kas ap to bumbu ir.

aigizt2
{a’igizt}
lietvārds 181
  • kustamā manta
aigõ1
{aigõ}
darbības vārds 37
  • a)
    mērīt

    kieuži, mǭdõ, vietā aigõ
    virves, zemi, ūdeni mērīt

    Ku aigõb jaļgi, si’z mingi tundtõb kūolõb, ku aigõb sūormidi, si’z mingi kovāl rištīng sīndõb.
    Ja mēra kājas, tad kāds paziņa nomirst, ja mēra pirkstus, tad kāds gudrs cilvēks piedzimst.

  • b)
    laikot, piemērīt

    ǭ’riņi aigõ
    uzlaikot uzvalku

aigõ2
{a’igõ}
postpozīcija
  • blakus, malā (virziens)
aigõl
{a’igõl}
apstākļa vārds
  • malā (virziens)

    Seļļizt mõtkõd u’m pa’nmõst a’igõl.
    Tādas domas jāmet [~ jāliek] malā.

aigõr
{aigõr}
lietvārds
  • zivju gārnis, dzēse
    (Ardea cinerea)
aigõz
{aigõz}
postpozīcija
aigstiz
{aigstiz}
apstākļa vārds
  • laikus, laikā

    A’b tu’ļ aigstiz.
    Palīdzība pienāca laikā.