Ārmaztõks algõ vȯlkõ salā.
Mīlestība lai nav liekuļota.

Salāndõbõd ī’dtuoizõn pigā sīlmad ulzõ.
Izzog viens otram gandrīz acis ārā.

Ta salāndiz tuoiz rištīng ibīz.
Viņš nozaga otra cilvēka zirgu.

I’bbi u’m salāndõt.
Zirgs ir nozagts.

Ta lekš sa’lliz Väntõ.
Viņš slepeni devās uz Ventspili.

Li sa tästā, ma lǟ’b sǟ’ldõst!
Ej tu no šejienes, es iešu no turienes.

Ta kīeriz eņtš sǟlga mi’n pūolõ, mis ma si’z sǟlgaks rõkāndõb.
Viņš pagrieza savu muguru uz manu pusi, ko tad es ar muguru runāšu.

Sǟlga tagān tī’eb vā’giž, vā’giž mõitiz.
Aiz muguras klusām, klusām dara citādi.

Tä’m sǟlga tagān u’m suodāvä’g.
Aiz viņa muguras ir karaspēks.

Kīen sǟlgas sa ūod, alā li tuoiz sälgõ!
Kam mugurā tu esi, neej citam mugurā!

Kǟ’b, pǟ sǟlgas.
Staigā, galvu atgāzis [~ galva mugurā] .

Tä’mmõn u’m mantõl sǟlgas.
Viņam ir mētelis mugurā.

Viedāgid mantõl sǟlgast mǭ’zõ!
Novelciet mēteli no muguras!

Ra’jjõn u’m ka sǟlgano’j.
Krēslam arī ir atzveltne.

Ma nojūb vast sǟlgano’jjõ.
Es atbalstos pret atzveltni.

Mikīļ sǟ’lõ set lāškandõb.
Miķelis tur tikai laiskojas.

Sǟ’lõz ikš skūolopātiji sai eņtšõn mǭkabāl.
Tur viens skolotājs dabūja sev zemesgabalu.