Ta tei i’mmõ tīedõ.
Viņš darīja brīnumus.

Se u’m i’m|ažā.
Tas ir brīnums.

Alā tī’e tä’m i’mbizõks!
Nepadari viņu par zīdaini!

I’mbiläpš imūb jemā nännõ.
Zīdainis zīž mātes krūti.

Ne peļīzt i’mlizt.
Viņi izpelnījās apbrīnu.

Ta nīžõb i’mliži nīžidi
Viņš stāsta brīnišķīgus stāstus.

Algõm i’mlõm!
Nebrīnīsimies!

Kouš lekš immar.
Bļoda apgāzās otrādi.

Läpš imūb nännõ.
Bērns zīž pupu.

Läpš (~ polākõz) imūb suormõ.
Bērns (~ puisēns) zīžļā.

Lapst i’mmõbõd ūļi.
Bērni sūc lūpas.

Se kū u’m immõr.
Tas mēnesis ir apkārt.

Ta vǟndab immõr eņtš sūormõd mīnda.
Viņš tin mani ap pirkstu [~ saviem pirkstiem].

Ǭ’rõnd at rump immõr.
Drēbes ir ap ķermeni.

Tȭlpa sadīz immõr.
Stabs apgāzās.

U’m võtāmõst ǭ’rõnd immõrd jarā
jāvelk nost drēbes

Kilāvagārõn vȯ’ļ immõrkē’mi kilā kouți.
Ciema vagaram bija apgaita pa ciemu.

La’z ta läkkõ nänt immõrkouțšt jarā.
Lai viņš dodas projām no viņu apkaimes.

Mārțõdajājid ke’itõ pi’ds ki’llõ immõrkouți.
Mārtiņbērni staigāja pa ciemu apkārt.

Pǟ lǟ’b immõrkouți.
Galva iet riņķī.

Mi’n pūogan u’m ne’iku kanāmunā pǟ: immõrkouți, attõ ibūkst ja bokāa’bbõnd kummiš kaņtšõ, set lȭga pǭļaz.
Manam dēlam galva ir kā vistas ola: apaļa, mati un vaigubārda ir abās pusēs, tikai zods ir pliks.

Jemānd võtīz eņtš lapsõn i’mtijiz.
Kundze pieņēma savam bērnam zīdītāju.

Tä’mmõn u’m imū naizt tagān.
Viņam ir kāre pēc sievietēm.

Tä’mmõn u’m imū a’mmõ sǭdõ.
Viņš kāro visu dabūt.

Ta imūstõb jūodõ.
Viņš kāro iedzert.