Ta ädāl jūokšiz.
Viņš skrēja steigā.

Se lǭja u’m ädāl tī’edõd, sīepierāst ta ä’b ūo mingi jõvā.
Šī laiva ir steigā taisīta, tāpēc tā nav nekāda labā.

Ädāläbāds sai sīedõ.
Tik tikko dabūja paēst.

Ädāläbāndõksõks ma sai vi’zzõ ē’ḑõm, ku vȯ’ļ lē’mõst bǭn pǟl.
Tik tikko paspēju apģērbties, kad vajadzēja iet uz vilcienu.

Ta u’m ädāli, ta ä’b vȯ’dlõ.
Viņš ir nepacietīgs, viņš negaida

Lapst vȯ’ļtõ ädālizt randõ lǟ’dõ.
Bērni nevarēja vien sagaidīt, kad varēst iet uz jūrmalu [~ bija nepacietīgi iet uz jūrmalu].