Ne kalāmī’ed at notunnõd a’igõ, vie’ddõnd eņtš lǭja i’lzõ ne’i u’m tulīņ mie’r irgõn rūtšõ, u’llõ, sūrd lāinõd su’ggõnd. Ne’i u’m se Jǟkõp kītõn: “Ni mie’rjemā bro’utšõb mä’d mie’rst ulzõ je’dspēḑõn”. Un Jǟkõp nustõn ve’l kibārt un nogristõn ve’l kibārõks. Un sīest āigastõ u’m ītõ kabāl sūrd touvõd un slikţõd āigad, kamǟr mie’rjemā järā lekš. Sr. l. VII 1922 Didrik Brennkopf (Brenkou) , s 1850, Uu Sr 54 Mie’rneitst kutsūb pȯisõ eńtš jūr Nǭra u’m tund vie’d pǟlõ lǭja jū’rõ, kutsõn kalāmī’e pȯisõ, laz tulk nänt jūrõ jelām: sǟl u’m knaš sieldi jelāmi, ne’iku eņtš palgõ ka võib nǟ’dõ, sǟl tä’m jelūd sizāl. Nu, un si’z kalāmīez ä’b ūo lǟ’nd. Un mie’rneitst u’m kītõn: “Nu ja, si’z si’n võrgõd ka lībõd tijād tikkiž, mūdõ ä’b lī, ku mu’ddõ set sizāl!” Kalāmī’ed vie’ddõnd ni eņtš võrgõd ulzõ – vȯnd ne’i mu’ddõ tǟ’dõd, ne’iku pigā ä’b ūo sǭnd pū’ojstõ i’lz. Sr. l. VII 1922 Didrik Brennkopf (Brenkou) 72, s 1850, Uu