Kōrand Irail. Sēta Mazirbē.
Veca saimniecība, iespējams vēl no 19. gs. beigām. 1921. gada lauksaimniecības statistikas ziņas liecina, ka šīs mājas ir bijušas. Pēc 1935. gada tautskaites, šeit dzīvoja lībietes Damrevicas Lottes ģimene, kā arī latviešu Liepiņu ģimene. Arī 1939. gadā Rākstos saimniekoja abas ģimenes.
Kāngaŗ Lūž kila ležgõl. Kangars Lūžņas ciema tuvumā.
Kāngaŗ Lūž kila ležgõl. Se kāngaŗ um Rokvakasūo aigas. Kangars Lūžņas ciema tuvumā. Tas kangars ir Rokvakaso (Putras cibas purva) malā.
Kōrand Kūolkas. Nim antõd immar 1925. āigast. Kōrand nim um pandõd vigā nim pierrõ. Kōrand um Rūogst vigā tutkāmõl. Sēta Kolkā. Nosaukums dots ap 1925. gadu. Sētas nosaukums ir ielikts pēc vigas nosaukuma. Sēta ir Rokstvigas galā.
Domājams, ka Rokstu sēta veidojusies Latvijas brīvvalsts laikā kā lībieša un zvejnieka Konstantīna Andersona (dz. 1890) jaunsaimniecība. Māja atrodas Rokstu (Sārnastu) upītes krastā. 1935. gadā tur dzīvoja Konstantīns ar sievu Emīliju. Konstantīns prata lībiešu, igauņu, krievu, angļu un somu valodu. Jaunībā Konstantīns bija jūrnieks un braukāja pa pasaules jūrām. Viņš bija labs teiksmainu nostāstu par piedzīvojumiem dažādās zemēs un ostās teicējs. Pēc saimnieka nāves Rokstu sēta ir manījusi vairākus īpašniekus.
Sīlda Irail. Tilts Mazirbē.
Sīlda Irāj riek pǟl. Tilts uz Mazirbes ceļa.
Sīlda Irail. Tilts Mazirbē.
Ūrga Irāj kilās. Strauts Mazirbes ciemā.
Kōrand Pitrõgõl. Sēta Pitragā.
Senā Rūšu sēta zināma no 18. gs. sākuma. 1923. gada lauksaimniecības skaitīšanas dati rāda, ka 85 pūrvietas lielo saimniecību apsaimniekoja lībiete Gērde Freimane (1860). Saimniecībā bijušas septiņas ēkas. Vēl 1935. gadā Gērde saimniekojusi Rūšos.
◆ Sāmišõl, Sāmišõl, Sāmišõld
Kārand Lūž kilas. Sēta Lūžņas ciemā.
Sena saimniecība. Zināma vismaz no 1881. gada, kad tur saimniekoja Friča un Annas Didriksonu ģimene. 1920. gadā Samitos (’Sameeta mājas’) saimniekoja lībietis Uldriķis Štolce ar sievu Annu. Uldriķis bija saimnieks Samitos arī 1939. gadā. Abi vecie saimnieki nomira 20. gs. 50. gados. Māja nonāca svešu cilvēku rokās, kas to pārdeva nojaukšanai.
Santi ir sena vecsaimniecība, minēta jau 1731. gadā Dundagas muižas vaku grāmatā. Latvijas brīvvalsts laikos tur dzīvoja vairākas ģimenes. 1920. gados ekspedīciju laikā Santos uzturējās profesors Lauri Ketunens. Viņš vēlējās nopirkt Santus Līvu savienībai, taču darījums nesanāca. Mūsdienās Santu mājvietu atjaunojis un tās saimnieks ir uzņēmējs Ojārs Kehris.
Kilā Vaidõld lǟnd pūol. Ciems uz dienvidrietumiem no Vaides.
Seskciems ir Sīkraga daļa. Aija Kreicere (dz. Ermanbrika) no Sīkraga Brikšu mājām par Sesku ciemu stāsta šādi: "Kad tur cēluš māj, redzējuš, ka skrien sesks. Tā iesaukuš, bet viš jau tik Sīkrags vien ir. Tur aiz Kehriem (Santu mājas), tur ir tāds mežstarpiņš, un tad nāk Sesk ciems. Sesk mājs tur nav, tas tik ir nosaukums." (Sīkrags bij saticīgs ciems. Lībiešu gadagrāmata. 2007.)
