Viga Piza kilas. Viga Miķeļtorņa ciemā.
◆ Kārandõl, Kārandõl, Kārandõld
Kārand Lūž kilas. Nim āndiz Jāņ Belte, kīen kārand vuoļ 1925. āigast immõr, ku vuoļ mā jaggimi. Ta paņ rāndakīel nim. Vņt. ka Piški Kāp. Sēta Lūžņas ciemā. Nosaukumu deva Jānis Belte, kuram sēta bija ap 1925. gadu, kad bija zemes dalīšana. Viņš ielika nosaukumu lībiešu valodā. Sk. arī Mazkāpas [Piški Kāp].
Kārand Īras. Sēta Lielirbē.
Kordoni bija nocietinājumi, kas cariskās Krievijas laikā bija izveidoti gar toreizējās valsts robežu. Lielirbē kordons esot bijis apmēram pie Ostu mājām, kā arī Pilnieku un Lībiešu māju vietās. 19. gadsimtā kordonus iedzīvotāji dabūja savā apsaimniekošanā. Pilnieku sētu (Kordonjure) lielirbnieki dēvēja par Ādamiem, jo šīs Kordonjure sētas apsaimniekošanas tiesības 1885. gadā bija ieguvis Ansis Ādamsons. Jauno dzīvojamo ēku viņš bija uzcēlis 1914. gadā. Pēc Anša Ādamsona nāves māju mantoja viņa meita Marija ar vīru Frici Zandbergu. Māja tūliņ pēc I pasaules kara bija biezi apdzīvota. 1920. gadā tur apmetās arī valodnieki Lauris Ketunens un Oskars Loritss. Viņi priecājās, ka tur lībiski runāja kā vecie, tā jaunie iedzīvotāji. 1930. gados mājas viens gals bija atvēlēts Lielirbes I pakāpes pamatskolai, otrā galā dzīvoja skolotāja un mājas saimnieku Zandbergu ģimene. Mājas saimnieki Valdis un Vera Zandbergi ar bērniem 1952. gadā bija spiesti pārcelties uz Kolku. Mājā palika dzīvot Ernests Dravnieks, kas bija ogļu padevējs stacijā un uzturējās Lielirbē, kamēr kursēja mazbānītis. 2022. gadā Pilnieku mājvietā tapusi jauna ēka, ko uzbūvējis lībiešu Lepstu dzimtas pēcnācējs.
Kārand Īras. Sēta Lielirbē.
Kordonviļumu mājas bija nosauktas pēc saimnieka Viļuma Andersona. Pēc Viļuma nāves 19. gs. astoņdesmitajos gados Kordonviļumos dzīvoja Viļuma meitas Līzes un viņas vīra Pētera Didriksona ģimene. Šī sēta pastāvēja apmēram līdz 1890. gadam.
Mäg Irāj ležgõl. Kalns Mazirbes tuvumā.
Kāngar Irāj jougnaigās. Kangars Mazirbes upes malā.
Stāsts par Vārnu kalna priedi: "1932. gadā, ejot uz jūrmalu, redzēju kāpu malā izraktu lielu caurumu. Tas bija tik liels, ka to dienā paveikt varēja tikai kādi septiņi vīri. Brīnījos un nesapratu, kāpēc tāda bedre ir izrakta. Bet man bija labs draugs – tā bija Vārnu kalna (Karnõdmäg) vecā priede. Tā no augšas visu redzēja un zināja, kas ciemā un apkārtnē notika. Kas viņas zaru līgošanu vēja laikā saprot, tam priede varēja daudz pastāstīt gan par veciem, gan par tagadējiem laikiem.
Piegāju pie priedes, noglāstīju tās grumbuļaino mizu un jautāju: “Saki, kas jūrmalā to lielo bedri izraka?” Priede atbildēja: “Naudas meklētāji! Viens no viņiem it kā šai vietā esot redzējis naudas uguni (malduguni). Visu nakti vīri raka nosvīduši.” Kad jautāju, cik naudas tad atrada, priede sāka smieties un runāja: “Vai tu vēl atceries, ka senāk šai vietā bija līdzena jūrmala? Vai tu tur redzēji kādu naudas lādi? Tai vietā smiltis ir sapūstas visa mūža garumā. Tie trīs vīri, kas neklausīja vecu ļaužu padomu, atrada tikai vecu sapuvušu laivas gabalu. Tādā veidā neviens nekad un nekur naudu nav atradis. Tai laikā, kamēr meklē naudu vietā, kur redzēta malduguns, neviens nedrīkst runāt neviena vārda, bet tie vīri runāja – un vēl latviešu valodu.” M. (domājams, Mārtiņš Lepste, Līvli, 1934., Nr. 5)
Vigā Kūolka ležgõl. Viga Kolkas tuvumā.
Maza viga starp Ceturtvalkkangaru un Onķupkangaru.
Kōrand Kūolkas. Nim pandõd Kastār vigā pierrõ. Sēta Kolkā. Nosaukums ielikts pēc Kastaru vigas.
Kastari celti ap 1910. gadu kā divu brāļu māja, lai katram būtu savs gals. Saistīta ar lībiešu Nika un Trīnes Feimaņu dzimtu. Trīnes māsa Emma Hausmane mūža nogali pavadīja Kastaros, bija lībiešu folkloras teicēja igauņu pētniekiem.
Mājpāika nim. Mājas vietas nosaukums.
Lielirbes Kērikši bija Nēzes un Jāņa Rozenfeldu jaunsaimniecība. Nēze bijusi arī Lauri Ketunena teicēja. 1944. gadā Rozenfeldu bērni Pēteris un Olga emigrēja uz Zviedriju. 1970. gados uz mājas pamatiem kolhozs uzcēla kopmītni, 1991. gadā mājvieta privatizēta, pārsaukta par Irbēm.
"Ap 1720. gadu Sīkragā bijušas lielas preču noliktavas. Pēc ļaužu nostāstiem noliktavas atradušās Sīkraga dienvidrietumu daļā aiz kāpām, pie strauta, ko lībieši saukuši par Kēņigtarā ūrga. Tas tecējis cauri laukam netālu no Pentu mājām, kurās kādreiz ielaisti paganīties ķēniņa zirgi. Ķēniņš bijis atbraucis, lai pārbaudītu labības iekraušanu kuģos. Lauku, kurā ganījušies ķēniņa zirgi, pēc tam iesaukuši par Kēņigtarā (Ķēniņa dārzs)." (Šuvcāne V. M. Lībiešu ciems, kura vairs nav. Jumava, 2002)
Kōrand Kūolkas. Kestār kōrand perīmīez vȯļ Kūolka kestār. Sēta Kolkā. Ķesteru sētas saimnieks bija Kolkas ķesteris.
Ķesteru sēta izveidojusies 19. gs. pirmajā pusē. Savulaik tajā dzīvojis lībiešu skolotājs un ķesteris Nika Polmanis, tur uzturējies arī somu valodnieks A. J. Šēgrēns. Ķesteru sēta vienmēr bijusi mājvieta Kolkas ķesteriem. Mūsdienās senā Ķesteru mājvieta ieguvusi nosaukumu Virši.
Kōrand Irail, sǟl jelīz Irāj kestār. Sēta Mazirbē, tur dzīvoja Mazirbes ķesteris.
Vecsaimniecība celta apm. 19. gs. vidū, lībiešu dzejnieka Kārļa Staltes dzimtās mājas. Māju savulaik cēlis Kārļa Staltes vectēvs Mazirbes baznīcas ķesteris Pēteris Stalte. Barons viņam bija atvēlējis gabalu meža, kur atļāva līst līdumu, ierīkot laukus un celt māju. Pēc tam, kad Kārlis Stalte ar ģimeni 1941. gada martā repatriējās uz Vāciju, Ķesteros iedzīvotāji mainījās. 1958. gadā no Košraga uz Mazirbes Ķesteriem pārcēlās Helēne Ozolzīle, lībiešu teicējas Katrīnes Dembergas mazmeita. Viņa 50 gadu nostrādāja Mazirbes pastā (1938–1987). Labi pārzināja vietējo dzīvi, tāpēc pie viņas bieži ciemojās igauņu profesors Eduards Vēri, lībiešu pētnieks Tenu Karma. Helēnas stāstīto pierakstīja arī Latviešu folkloras krātuves pētnieki 2000. gada ekspedīcijā. Mūsdienās Ķesteros saimnieko Helēnas dēls profesors Gunārs Ozolzīle. Kārļa Staltes 150. jubilejas gadā pie Ķesteru mājām tika atklāta piemiņas plāksne.
Vecsaimniecība, kura zināma vismaz jau no 19. gs. I puses. 19. gs. beigās Ķeļķos dzīvoja tuvbraucēja stūrmanis Didriķis Breinkopfs. Viņš kopā ar tēvu Klāvu Breinkopfu bija burinieku īpašnieks un vadīja buriniekus "Mercur", "Mars", "Waroinis", "Alcor". Mūža nogalē kādu brīdi darbojies par Lauri Ketunena palīgu lībiešu valodas izzināšanā. Arī lībiešu kultūras darbinieka Pētera Damberga dzimtās mājas. Ķeļķos kādu laiku bija iekārtots Sīkraga pasts.
