Nītõd Dīeviņ jōra azmõl. Pļavas Dieviņezera vietā.
Pitkā ōdõz sūo Dievit jōra tutkāmõs, paldīņ Jōra nītõd tutkāmõs. Garš šaurs purvs Dieviņezera galā, šobrīd Ezerpļavu galā.
Kōrand Kūolkas. Sēta Kolkā.
Vecsaimniecība Kolkā, zināma kopš 19. gs. 30. gadiem. Māju izpirkšanas līgumu no Dundagas dzimtkunga par 650 rubļiem 1903. gadā noslēdza Jaunupu saimnieks Kirils Innes dēls Šulcs (Šulte). Ap Jaunupu vecsaimniecību izveidojās mazmāju grupa – Birks, Einbergs, Ešentāls, Frīdenbergs un Launics. Tās visas bija celtas uz Jaunupu zemes. Kopā 1914. gadā Jaunupu vecsaimniecībā dzīvoja 15 ģimeņu ar 69 iedzīvotājiem. Jauno Jaunupu māju uzcēla 1930. gados. 1935. gadā tur saimniekoja Emīlija un Aleksejs Ešentāli. Saimniecībā bija 74 pūrvietas, plūmju un ogulāju dārzs, zirgs, divas govis un citi mājlopi, plašs saimniecisko rīku klāsts. 1944. gada rudenī Jaunupu vecsaimniecības īpašnieki devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Padomju gados Jaunupos bija gan dzērienu, gan saimniecības preču veikals, ciemnieku saukts par Rēnas veikalu. Bija arī dzīvokļi. Mūsdienās māja ir privātīpašumā. No visas Jaunupu māju grupas saglabājušās trīs mājvietas – pati Jaunupu māja, Einbergi jeb Arodnieki un Launici jeb Kalnlejas.
Mājpāika Īras. Mājas vieta Lielirbē.
Kalnu sēta radusies 19. gs. sākumā. Toreiz tā atradās mazliet citā vietā nekā tagadējā māja. 1930. gados Kalnu mājvietā, tuvāk kapiem un sausākā vietā, uzcēla jauno māju, ko nosauca par Kalnupēm. Tās Lielirbē saglabājušās arī mūsdienās.
◆ Kāngar jūr, Kāngar jūs, Kāngar jūst
Kārand Lūž kilas. Kāngar aigas se um, sīest Kāngar nim. Sēta Lūžņas ciemā. Tā ir kangara malā, no tā arī Kangaru nosaukums.
Amatnieka saimniecība, ko būvējis galdnieks Pēteris Šterns. 1935. gadā Lūžņas Kangaros dzīvoja saimnieks Pēteris Šterns (dz. 1890) ar sievu – lībieti Elizabeti (dz. 1897) – un divām meitām. Šterni tur dzīvoja līdz apmēram 1970. gadam. Mantinieki māju pārdeva nojaukšanai ap 1976. gadu.
Eitõn ikš Indrõk. Uzbūvējis kāds Indriķis.
1939. gadā Kangaros saimniekoja Ansis un Alma Kaleri. Pēteris Dambergs par sētu stāstā tā: "Saimniecība, kas atdalīta no Klāvu vecsaimniecības. Kangari bijuši jau 19. gs. vidū. Mājas vārdu dabūjušas no tā, ka ēkas atrodas vietā, kur bijis kangars. Gandrīz visa Kangaru zeme ir iekopta, norokot kangara zemi vigā."
Kōrand nim Pitrõgõl. Kāngar aigās. Sētas nosaukums Pitragā. Kangara malā.
Jaunsaimniecība, 1939. gadā lauksaimniecības skaitīšanā māja nosaukta par Pitraga Kangariem. Saimnieki bija Pēteris un Alma Otmaņi. Bija baptisti. Pitradzniece V. Ķierpe par saimniekiem stāsta: "Alma bija tāda klusa sieva, Pēteris savu maizi pelnīja, labodams ciemnieku novalkātos apavus, un darīja to meistarīgi. Taisīja man arī pastalas."
