Kolkas Dzintarkalni ir 1930. gados celta lībiešu Pētera un Lidijas Fridrihsonu jaunsaimniecība. Pēteris bija zvejnieks. Viņa māte Līze nerunāja latviski, un ar māti Pēteris sarunājās tikai lībiski. Arī mājlopus viņš sauca lībiešu valodā. Pēteris mira ap 1950. gadu. Lidija bija gara auguma sieva ar asu mēli. Reliģioza, savulaik viņa bija Kolkas pareizticīgo draudzes vecākā. Mūža nogalē tur dzīvoja arī lībiete Irma Fridrihsone, dz. Stalte (1915–1997). Viņa bija precējusies ar Pētera un Lidijas dēlu Alekseju Fridrihsonu. Alekseju un Irmu Fridrihsonus ar dēliņu Jāni 1941. gadā izsūtīja uz Sibīriju. Aleksejs gāja bojā 1942. gadā Vjatlagā, Irma ar dēlu atgriezās.
Mēg nutām siedā kōrandtõ Kaļājõks, ka Sūrkaļājõks. Mēs dēvējam šo sētu par Kalējiem, arī par Dižkalējiem.
Pēc Pētera Damberga ziņām, Dzintarvalki celti kā zvejnieku jaunsaimniecība 1920. gados, kad zvejniekiem piešķīra zemi.1939. gadā Dzintarvalku saimniece bija Emma Frīdmane.
Kōrand nim Pitrõgõl, pandõd immõr 1925. āigast. Sētas nosaukums Pitragā, ielikts ap 1925. gadu.
1935. gadā Ēdrumos dzīvoja lībieši Andrejs un Babe Otmaņi ar meitu Hildegardi. Visi prata runāt arī lībiski, bija baptisti. 1939. gadā Ēdrumos saimniekoja Alberts Kristiņš, dzimis Vaidē Didriķa Kristiņa ģimenē. Alberta Kristiņa māsasdēls Miervaldis Ceimurs par viņu stāsta: "Viņš kādu laiku pildīja mācītāja lomu Pitraga baptistu baznīcā. Ordinēts nebija, bet sludināja patiesi. Pitraga baznīca bija vienīgā baznīca piekrastē, kura noturējās. Alberts brauca arī uz Vaidi palīgā māsai Natālijai Puķkalnos, viņai citu palīgu nebija."
Kōrand nim Vaidõl, pandõd immõr 1925. āigast. Sētas nosaukums Vaidē, ielikts ap 1925. gadu.
Grizeldas Kristiņas (dz. Bertholde; 1910–2013) vecāku Pētera un Līzes Bertholdu jaunsaimniecība Eļmi Vaides ciemā uzcelta 1935. gadā. Mājvārds dots pēc lībiešu valodas vārda eļm, kas nozīmē ’dzintars’. Ciemnieki māju dēvējuši arī par Skroderpēter, Rudepēter māju.
Kōrand Vaidõl. Sīest kōrandst um nūzõn ka ežmi skūolmēstar mäd Rāndas Nikā Polmaņ. Sēta Vaidē. No šīs sētas cēlies arī pirmais skolmeistars mūsu krastā Niks Polmanis.
Lībiešu skolotāja un ķestera Nika Polmaņa tēvs Didriķis Polmans ap 1830. gadu Vaides ciemā uzcēla Polmaņu māju. 20. gs. I pusē vietējie iedzīvotāji mājas saimnieku – Didriķa Polmaņa mazmazdēlu – Didriķi Freimani dēvēja par Folmani, arī mājas sauca par Folmaņiem.
◆ Gardonõl, Gardonõl, Gardonõld
Kārand Lūž kilas, rovsūs Gardon. Ežmõks ātõ jellõnd zōldatõd, siz āt lǟnõd ulzõ, un se kārand nim īend Kardonõks. Sēta Lūžņas ciemā, tautā saukta Gardon. Vispirms dzīvojuši zaldāti, tad izgājuši ārā, un tā sēta palikusi par Kordoniem.
Pēc Ernesta Mūrnieka ziņām, Kordoni senos laikos bijusi mežsargu māja. Māja 20. gs. vidū pārdota nojaukšanai.
Kōrand Sǟnagõl. Sēta Saunagā.
Vecsaimniecība, zināma vismaz no 19. gs. sākuma. Kalnabunkās saimnieki 19. gs. bieži mainījušies. 1935. gadā Kalnabunkās dzīvoja latviešu Eduarda Ludevika un Arnolda Ludevika ģimenes. Dundagas iedzīvotāju reģistrācijas kartītēs ir ziņa, ka Eduards Ludeviks "nošauts no krieviem", domājams, tas noticis 1940.–1941. gadā. Savukārt Arnolda un Jūlijas Ludeviku ģimene 1944. gadā emigrēja uz Zviedriju. Kalnabunkas esot nodegušas. Mūsdienās tur uzcelta jauna māja.
