Kuolmõz kāngar Kuoštrōg kilāst. Trešais kangars no Košraga ciema.

Nītõd Vaid ležgõl. Pļavas Vaides tuvumā.

◆ Ūdbeļțõl, Ūdbēļțal, Ūdbēļtald

Kārand Lūž kilas. Sai Sūrbēļța kārandst jara jagdõd. Jelud ātõ īd katuks allõ. Sēta Lūžņas ciemā. Tika nodalīta no Dižbeltu sētas. Dzīvojamās ēkas ir zem viena jumta.

Viena no lielākajām Lūžņas vecsaimniecībām – Dižbelti – bija sadalīta brāļiem Teodoram un Jānim Švanenbergiem. Jānis savu saimniecību nosauca par Jaunbeltiem. Viņš apprecēja Mazbeltu saimnieka meitu Lizeti Leiti (1902). Lizetei Švanenbergai dzīve bija atvēlējusi būt par pēdējo lībieti Lūžņas ciemā. Dzīves pēdējos gados Lizeti intervēja, fotografēja, par viņu rakstīja laikrakstos. Viņas spilgtos un savdabīgos stāstus lībiešu dialektā nākotnei iemūžināja pētnieki un žurnālisti. Lizete Jaunbeltos dzīvoja līdz 1987. gadam, kad aizgāja mūžībā. Pēc tam māja lēnām sabruka.

Sūr kāla vail vanā joig ja paldīņiz joig. Liela sala starp vecupi un pašreizējo upi.

Ni ta um Ūdkāla mõtsā. Nu tas ir Jaunās salas mežs.

Nītõd Irāj ležgõl. Pļavas Mazirbes tuvumā.

Tarad Piza kilas. Lauki Miķeļtorņa ciemā.

Ostkilās vȯļ seļļi Ūdõl kōrand ja perīnai ja perīmīez vȯļtõ sūrd kōrtõd spēļijid. Ostē bija tāda Ūdeļu sēta, un saimniece un saimnieks bija lieli kāršu spēlmaņi.

Tarād Īras. Lauki Lielirbē.

Vigā Kūolka ležgõl. Viga Kolkas tuvumā.

Kōrand Vaidõl. Sēta Vaidē.

Vaides Jaunroču sēta zināma vismaz no 1843. gada, kad tur saimniekojis Jānis Jānbergs. Viņa dēls Klāvs Jānbergs sētu 1909. gadā izpirka no Dundagas barona. Saimniecība bija labi kopta, ar lielāko lauksaimniecības rīku parku Vaidē. Pēc kara Jaunročos kādu laiku vēl dzīvoja Klāva dēls Arvīds Jānbergs, bet drīz pārcēlās uz Kolku. Mājas nojauca, derīgos kokmateriālus pārdeva.

Vȯļ kōrand Kūolkast mingizt 3 km Vaid pūol. Ne palīzt ežmiz suodā āigal järā. Izt sōt tīedõd jemīņ ilzõ. Kilās ni um ikš ūž kōrand, kīen pandõd vanā Ūdtämšt nim pǟl. Bija sēta kādus 3 km no Kolkas uz Vaides pusi. Viņi pirmā kara laikā nodedzināja. Vairs netika uzcelta. Ciemā tagad ir viena jauna sēta, kam ielikts vecais Jaunstampstu nosaukums.

Jaunstampstes – minētas 1826. gadā, atradās apmēram 2–3 km no Kolkas uz Vaides pusi. Saimniecība bija neliela. Jaunstampstes sagaidīja arī 20. gs. Tā bija mazistaba. Sievas no turienes katru dienu nāca uz Kolku, jo vīri te zvejoja. Drīz pēc Pirmā pasaules kara Jaunstampstes nojauca, bet ēku baļķus pārveda uz Kolku.

Kōrand Sǟnagõl. Sēta Saunagā.

Jaunvalku vecsaimniecība radās 19. gadsimta vidū. 1935. gadā tur dzīvoja lībieši Refbergi, kuri bija viena no nedaudzajām ciema ģimenēm, kas ikdienā lietoja lībiešu valodu. Vēl 1999. gadā Jaunvalku saimniekdēls Edgars Refbergs brīvi runāja lībiski un bija viens no pēdējiem dzimtās valodas runātājiem. Jaunvalku sētas vairs nav.

Jaunvalku sēta zināma no 1870. gadiem. 1926. gadā saimnieks Jānis Lindbergs uzcēla jaunu ēku, bet 1930. gadu beigās tā bija neapdzīvota. Saimnieks bija miris.

Kōrand Irail. Sēta Mazirbē.

Jaunvalgani zināmi apmēram no 1914. gada. Acīmredzot māja bija diezgan liela, jo 1939. gadā tur dzīvoja 11 iemītnieki.

Kōrand Kūolkas. Sai tīedõd pierrõ, pigā Zēņ kōrand azmõl. Suodā āigal sai ka järā artõt. Sēta Kolkā. Tika uzcelta gandrīz Zēņu sētas vietā. Kara laikā arī tika nopostīta.

Jaunzēņu sēta minēta kopš 19. gs. I puses. Sēta pastāvēja vēl 20. gs. 30. gados. Kā fiksēts 1935. gada tautskaitē, Jaunzēņos (Ūdzēņi) dzīvojusi lībiete, 1867. gadā dzimusī Jete Vilberga. Arturs Pirvics: "Jaunzēņ māj jau padomj laikā vairs nebij. Tante Jete palik švak, atnāc dzīvot uz Uš, pie Gleitner. Mājiņ sabruk.”

Mäg Irail, Ūima tarā jūs (Irāj skūol jūsõ). Kalns Mazirbē. Pie Uimu lauka (Mazirbes skolas).

Irail Kestār kōrandõn vastõ. Mazirbē iepretim Ķesteru sētai.

Nītõd ja mõtsā Vaid ležgõl. Pļavas un mežs Vaides tuvumā.

Nītõd Pitrõg ležgõl. Pļavas Pitraga tuvumā.

Mõtsā Kuoštrõg vastõ. Mežs iepretim Košragam.

Mõtsā Kuoštrõg ležgõl. Mežs Košraga tuvumā.

Nītõd Pitrõg ja Kuoštrõg ležgõl. Pļavas Pitraga un Košraga tuvumā.