Starp Jaunciemu un Sīkragu uz jūru tecēja neliela upe. Tai bija trīs vārdi. Upes augšgalu viņpus šosejas sauca par Ķikanu, tālāk tā kļuva par Celmupi, bet tuvāk pie jūras tā tika nodēvēta par Dīcmaņa upi. Var būt, ka Celmupes nosaukums bija radies no agrākā mežsarga Celma vārda, bet Dīcmaņupes apzīmējums – no Latvijas brīvvalsts laika mežsarga Dīcmaņa, kura sēta atradusies Celmupes krastā. Celmupes apkaimē bija ganības, kur lopus ganīja kā mūsu ciema iedzīvotāji, tā sīkradznieki. (Gobiņa H. Jaunciems. Lībiešu gadagrāmata 2007.)

ERM, Fk 453-2

B.Š: Kilmiņupe, tās otrs nosaukums ir Baķupe

Lielirbe Nīt lūnka

Sīkrags (ap 1925.g. nosauk. dots)

BŠ: Ir arī otrs šķirklis - Ūrga kōrand

Sena mājvieta. Vairākos avotos minēts, ka Vecvalku mājvietā 17. gadsimtā bijusi Sīkraga mācītājmuiža, kuras pamati bijuši saskatāmi vēl pēc Otrā pasaules kara. Vecvalku dzīvojamā māja bijusi celta 19. gadsimtā, bet vairāku pārbūvju rezultātā tikusi nojaukta. Vilis Priede (1936-2018) Ķirškalnos/ Vecvalkos nodzīvoja visu mūžu: „Kad veco māju ārdīju nost, tur nebija neviena nagla. Visi baļķi bija tēsti ar cirvi, stiprināti ar koka tapām. Skaidri bija redzams, ka tikai ar cirvi strādāts, zāģis tad nemaz nav bijis. Mēģināju baļķus zāģēt ar rokas zāģi, tas neņēma. Visi baļķi bija nosveķojušies. Tagad saprotu, ka veco māju vajadzēja saglabāt, arī manteļskursteni. Tā bija liela vērtība."

1935.gadā Vecvalkos dzīvoja V. Priedes vecvecāki lībieši Brancis un Marija Frīdmaņi, kā arī vecāki Pēteris un Emīlija Priedes. Vecvalki ir pārdēvēta par Ķirškalniem (iespējams 30. gadu beigās) .

Mazirbe ‘nīt Irāj ležgõl’. Sǟl um pǟgiņ kivīdi, selliž piškīži kivīdi. ~ Mazirbe Nītõd Irāj ležgõl.

Sīkrags Vanāst sǟl um vȯnd kilā lagdõ. Nim antõd 1925. ā. immar.

BŠ: Ņevienā citā dokumentā pagaidām neko neatradu par Klajumu sētu Sīkragā, izņemot 1939. gada l/skait. sarakstā, kur Klajumi ir minēti, saimnieks zvejnieks Kārlis Amoliņš, apsaimnieko 16,58 pūrvietas. 1935. gada tautskaites sarakstā lībietis Kārlis Amoliņš ar sievu Mariju un dēlu Eduardu dzīvojuši Ķeļku mazmājā. Iespējams, ka Ķeļku mazmāja uz 1939. gadu varēja iegūt jaunu nosaukumu - Klajumi. Kartē ieliku pie Ķeļkiem, bet neesmu droša, ka tas ir pareizi.

Lielirbe Nīt

BŠ: Pēc V.Š- - Klipenezers, esot aizaudzis. Iezīmēts ļoti aptuveni, drīzāk kļūdaini, jo nevienā kartē neko līdzīgu nevaru atrast. Vienīgais orientieris ir teksts - Klipengrāvis, kas ietek Irbes upē aiz Cūklīča. Tātad loģiski būtu kā grāvis iztek no Klipenezera. Bet arī grāvis jau nav, vienīgais tas viss ir apmēram pie Cūklīča , ko vēl var atpazīt.

MT: Nīt? Bija ezers.

Lielirbe

BŠ: Pēc V.Š- Klipengrāvis, kas ietek Irbes upē aiz Cūklīča. Iezīmēts ļoti aptuveni, drīzāk kļūdaini, jo nevienā kartē neko līdzīgu nevaru atrast.

Sīkrags

B.Š: Klāvu sēta jau minēta 1731. gada Dundagas muižas vaku grāmatā. No 19. gs. 90. gadiem Klāvi bija saistīti ar lībiešu Cerbahu dzimtu. Sīkraga Vecklāvu sēta ir bijusi šūpulis Cerbahu dzimtai, kura lībiešu kultūrai devusi folkloras teicēju un pirmā lībiešu kora dziedātāju Edi Cerbahu, Līvu savienības aktīvistu Oskaru Cerbahu, viņa meitas — mūziķi, Ventspils lībiešu ansambļa “Kāndla” dibinātāju un diriģenti Hildu Grīvu un lībiešu valodas labu zinātāju, vienu no lībiešu-latviešu sarunvārdnīcas sastādītājām Elfrīdu Žagari. Abas māsas somu zinātniekiem ir stāstījušas arī lībiešu teikas un nostāstus. Cerbahi bija aktīvi pirmā lībiešu jauktā kora dziedātāji. Kora mēģinājumi sākās Sīkraga Lorumos 1922. gadā. Korī dziedāja Ede Cerbaha, viņas māsa Katrīne Cince, Edes dēli Edvards, Oskars un Kārlis. Visi piedalījās pirmajā kora koncertceļojumā uz Igauniju 1925. gadā. Klāvi 1932. un 1933. gada vasaras ekspedīcijas bija mājvieta lībiešu pētniekiem Lauri Ketunenam un Veino Kirelem. Mūsdienās Klāvi ir neapdzīvoti, bet ne bez īpašnieka

Kolka Kōrand Kūolkas.

BŠ: JS karšu meklētājs Kolkas Kļavas neuzrāda, kaut tās kartē ir iezīmētas.

Māja celta ap 1907. gadu. 1921. gada Kolkas māju sarakstā minēta Laubergu māja., saimnieks Kārlis Laubergs. Domājams, ka 20. gs. sākumā celtā Laubergu māja Latvijas brīvvalsts laikos tika nojaukta vai pārbūvēta par jaunsaimniecību Kļavas. 

BŠ: Kādjogvait - Divupstarpa - vieta apm. 5 km no Lielirbes, kas izveidojusies, kādreiz upei mainot gultni. iezīmēju stipri aptuveni.

Esperanto

PD 152.1.

jauna sēta

Lūžņa Kārandõl, Kārandõl, Kārandõld (vņț. ka Piski Kāp) Kārand Lūž kilas Nim āndiz Jāņ Belte, kien kārand voļ 1925. āigast immar, ku voļ mā jaggimi. Ta pan rāndakīel nim.

BŠ: Kārandu agrākais nosaukums bija Mazkāpas, saimnieks bija Jurgbergs. Vācieši Pirmā pasaules kara laikā viņu aizveda uz Vāciju, tur viņš palika. Ap 1928. gadu māju nopirka feldšeris Johans Belte, kas māju salaboja. Padomju laikā tur bija medicīnas punkts iedzīvotājiem. Saimnieks feldšera pienākumus pildīja līdz mūža galam. Pēc J. Beltes nāves māja gāja no rokas rokā. Ap 1980. gadu māja vēl bija apmierinošā stāvoklī.

Jauna māja. Latviskais atveidojums nepastāv.