Dalībnieks – tas, kuram ir viena daļa tās lietas. Ja’gnikā – se, kīen u’m ikš ja’g sīest ažāst.
dalīt uz pusēm pūol pǟl ja’ggõ
izdalīt, izplatīt ulzõ ja’ggõ
dalīt butes, zemi, pļavas lešti, mǭdõ, nītidi ja’ggõ
dalīt desmit ar pieci kim vīd pǟl ja’ggõ
Tēvs sadala savu mantu bērniem. Izā jagūb eņtš vīļa lapstõn.
Tēvs dala mantu. Izā jagūb viļļõ.
Marija dalīja sava vīra butes ar liekšķeri. Maŗī jagīz eņtš mī’e lešti kipīļõks.
Divdesmitajos gados zvejniekiem dalīja zemi. Kǭ’dkimdiš āigastiš kalāmī’edõn jagīz mǭ’dõ.
Desmit dalīts ar pieci ir divi. Kim ja’gdõd vīd pierāst u’m kakš.
Zvejnieki dala butes. Kalāmī’ed ja’ggõbõd lešti.
Puiši izdalīja kārtis. Pūošõd jagīzt kǭrtidi
Varbūt tas tika no kaut kurienes nodalīts. Agā se ja’gdõt sai kuskõst jära.
iedalīt kopā ku’bbõ ja’gtõ
izdalīt, izplatīt ulzõ ja’gtõ
bušu, zemesgabalu, pļavu dalītājs liestād, mǭd, nītõd ja’ggiji
lielākais kopīgais dalītājs sūŗim ku’bbi ja’ggiji
dancot pēc cita stabules tuoiz lil tagān (~ pie’rrõ) daņtšõ
Gan tu man vēl padancosi! Kil sa mi’nnõn ve’l dāņtšõd!
Pieskrūvēja lietu, tad varēja to taisīt, kā tu gribi, ja tā staigā un kustās, tad tu nevari. Skrõuviz ažā vi’zzõ, si’z võiž tǟnda tī’edõ kui sa tǭ’d, ku ta dāņtšõb ja likūb, si’z sa ä’d või.
