Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 2401 - 2424 no 15699 šķirkļiem

dabas aizsardzība
  ilā|kaitsimi s
(dabas aizsardzība)
						
dabas resurss
  ilā|vīļa s
(dabas resurss)
						
dabiskāk
  ilālim
(dabiskāk)
						
dabisks
  ilāli adj
(dabisks)

būtu bijis dabiskāk   vȯlks vȯnd ilālim

						
dabūjams
  sǭdõb adv
(dabūjams, pieejams)

Tad gredzeni nebija pieejami.   Si’z i’z ūo sūormõkši sǭdõb.

						
dabūt
  sǭdõ vt
(dabūt)

saprast   arū sǭdõ

gūt labumu   jõvāmt sǭdõ

dabūt rokā   kä’ddõ sǭdõ

saaukstēties   kilmõ sǭdõ

dabūt pa galvu   i’ļ pǟ (~ pi’ds pǟdõ; ~ vastõ pǟdõ) sǭdõ

nevar pat dabūt redzēt   mit ku ä’b sǭ nǟ’dõ

Es dabūju ziņu par tevi.   Ma sai tieutõ i’ļ si’n.

Tagad es dabūju to lozi, tagad dabūju to lietu.   Ni ma sǭb se lōz, ni sǭb se ažā.

Viņš dabūja tur galu [~ savu nāvi].   Ta sai eņtš nǭ’võ sǟ’l.

Es nedabūju ne vārdu ārā no mutes.   Ma i’z sǭ mittõ sõ’nnõ sūstõ ulzõ.

Es nedabūju ne[ko] uz zoba.   Ma i’z sǭ mittõ ambõ alā.

Cilvēks dabū kājas apakšā.   Rištīng sǭb jālgad alā.

Tu dabūji to nost no sava kakla.   Sa said sīe järā eņtš ka’ggõlstõ.

Es dabūju to meiteni savās rokās.   Ma sai sīe neitst eņtš kä’ddõ.

Ja slepeni dabū rokā, tas ir spēks.   Ku sa’lliz sǭb kä’ddõ, se u’m ve’ggi.

Tu dabūji pērienu pa pirkstiem.   Sa said pieksõ pi’ds suoŗmi.

Tik maz, ka kaķis nedabū paēst.   Ne’i veitõ, ne’i ku kaš ä’b sǭ sīedõ.

Es gribu dabūt, lai maksā, ko maksādams.   Ma tǭ’b sǭdõ, la’z maksāg, mis maksõs.

To nevar dabūt, [pat] ja tu ar zeltu maksātu.   Siedā ä’b või sǭdõ, kui sa kūldaks maksākst.

Es tikai dabūju garšu mutē, vairāk es nedabūju.   Ma set sai makā sū’zõ, emīņ ma i’z sǭ.

Es to noskaidroju.   Ma sai tä’m sieldõks.

Kad dabū apēst siltu.   Ku sǭb lemḑi sīedõ.

Dabūja garu degunu un kaunu.   Sai pitkā nanā un uid.

Neizrunājies [~ dabūji vārdu ciet].   Said sõnā vi’zzõ.

Tas [bērns] ir sētmalē dabūts.   Se u’m tarānaigās sǭdõt.

Kur viņš ir dabūts?   Kus ta u’m sǭdõt?

Ja tu tā saki, tad tu dabū ar dūri pierē blaukš!   A’ž sa ne’i kītõd, si’z sa sǭd dū’rõks vȯntsõ bokt!

						
dadža lapa
  pāistig|āina|lē’ḑ s
(dadža lapa)
						
dadzis
(a)   dadžā s
(dadzis)

Viņš ir pieķēries man kā dadzis.   Ta ne’i ku dadžā u’m akkõn mi’nnõn jū’rõ.

(b)   pāistig|āina s
(dadzis, diždadzis)

Dadzis – ziedus met otram, pieķeras pie drēbēm kā poga.   Pāistigāina – ēdrõmõd visk tuoizõn jū’rõ, akūb ǭ’rõn jūr vi’zzõ nemē pūmpar.

						
dadzītis
  dadž|lind s
(dadzītis, ciglis)
						
dadžu krūms
  dadžā|pȭzõ s
(dadžu krūms)
						
dakša
  gaffõl s
(dakša, dakšiņa)
						
dakšas
  ang s
(dakšas)

trijzaru dakšas   kuolma’rlimi ang

						
dakšiņa
(a)   gaffõl s
(dakša, dakšiņa)
(b)   lōda|ang s
(dakšiņa)
						
dakstiņš
  dakstiņ s
(dakstiņš)
						
dakteris
  doktār s
(dakteris)
						
dakts
  dakt s
(dakts, deglis)
						
daļa
  ja’g, jagū, vȯzā s
(daļa)

atlikusī daļa   i’ļīend ja’g

redzamā daļa   nǟ’dõb ja’g

neredzamā daļa   nǟ’mõt ja’g

iegūt daļu   ja’ggõ sǭdõ

piedalīties   ja’ggõ võttõ

lielākoties   sūrimiz jagūks

Viņš sagrieza ar savu jauno nazi ābolu četrās daļās.   Ta ī’ediz eņtš ūd veisõks umār neļļõ ja’ggõ.

Jānis pārdeva savu bušu daļu zemniekam.   Jaņī mīž eņtš jagū liestād mǭmī’en.

Vienai daļai zvejnieku bija tāds vecs dižvads.   Ī’d jagūn kalāmēḑi vȯ’ļ seļļi vanā sūrvadā.

						
daļa
  pūol s
(puse, daļa)

apakšpuse   a’lli pūol

augšpuse   i’ļļi pūol

pusratā   pūol pǟlõ

pusceļā   pūols rieks

Viņš atstāja darbu pusratā.   Ta jetīz tīe pūol pǟlõ.

						
dalāmais
  ja’gdõm s
(dalāmais)

mazākais kopīgais dalāmais   piškīm ku’bbi ja’gdõm

						
dalāms
  ja’gdõb adj
(dalāms)

Šī mājvieta nav dalāma.   Se mǭjpāika ä’b ūo ja’gdõb.

						
dalāms
  la’gtõb s
(dalāms, šķirams)
						
dālderis
  dǭldõr s
(dālderis)
						
daļēji
dalība
  ja’g|võtāmi, ja’ggõ|võtāmi s
(piedalīšanās, dalība)
						
dalība
  daļīb s
(dalība)

Viņš nāk savu daļu prasīt.   Ta tulāb eņtš daļībtõ ki’zzõm.

						

Redzami 2401 - 2424 no 15699 šķirkļiem