Zirgs bubina, viņu tur uz vietas, viņš prasa tam cilvēkam. I’bbi bobīkšõb, tǟnda pidāb pāikal, ta kizūb sīe rištīng kä’dstõ.
Kā putras katls, tikai kaut ko bubina un vārās. Ne’iku sandrokpadā, set läḑīkšõb ja kīeb.
Savam priekam bučo savus bērnus. Eņtš luštõks butšīņtõb eņtš läpši.
Dzīvnieku nebučoja. Jelājt ä’b butšīņțõd.
bučot roku kätā patšõ
bučot meitu neitstõ patšõ
Nobučo saimniekam roku! Patš perīmī’en kätā!
