Man ir viens cimdu pāris.   Mi’nnõn u’m ikš kindõdpǭr.

Cimmermaņi vairāk bija uz kuģiem.   Tsimmõrmaņõd vȯ’ļtõ jemīņ kuo’ig pǟl.

Es paslēpjos zem ciņa, aizbēgu projām.   Ma pugūb mätāl alā, ūrgõb jarā.

Dzīvnieki cīnās viens ar otru.   Lūomõd taplõbõd ī’d tuoizõks.

Tā mazā, tā ir kuce; ir jocīgi skatīties, kā tā viena mazā cīnās pret tiem visiem trijiem.   Se piški, se u’m kuņā; u’m nǭļa vaņțlõ, kui se ikš piški taplõb amān sīe kuolmõn vastõ.

[Kad] cīnās, tad izmēģina spēkus.   Võikslõbõd, si’z kǭļõbõd joudõ.

Še, circeni, tev kaula zobs, dod man tērauda zobu!   Sä, kerk, si’nnõn luiz ambõ, ānda mi’nnõn tieroudiz ambõ!

Man circeņi dzied galvā.   Mi’nnõn lōlabõd kērkõd pǟsõ.

Cirksnī ir limfas mezgli.   Nūožmõs at ro’ugõd.

Viņam bija cirksnī augonis.   Tä’mmõn vȯ’ļ kazāj nūožmõs.