Vārti čīkst. Vǟ’rõd kǟkšõbõd.
Durvis čīkst. Ukš krīkõb.
Koks čīkst. Pū krīkõb.
Bērns čīkst. Läpš pīukšõb.
Žurka pīkst. Suorkõz tšīkstõb.
Rati čīkst, kad nav iesmērēti. Rattõd tšīkstõbõd, ku ä’b ūotõ võidtõd.
Viņš uzlika cilpu sev kaklā. Ta paņ leņtš eņtšõn ka’ggõlõ.
Neliec savu galvu cilpā! Alā pa’n eņtš pǟdõ tsīlpa si’zzõl!
no lībiešu cilts līvõ su’gst
Lībieši ir somugru cilts. Līvlizt at sūomõ-ugrõd su’g.
tik daudz ļaužu kā raibu mušu ne’i je’nnõ ro’vžti ne’iku kērabiži kärmiži
daudz ļaužu pǟgiņ ro’vžti
Ir tādi ļaudis, kas iet gulēt ar vistām un ceļas ar cūkām. At seļļizt ro’vd, kis lǟ’bõd kanādõks ma’ggõm ja nūzõbõd sigādõks i’lzõ.
Es esmu ļaužu mutēs. Ma u’m ro’vd sūsõ.
Bija kopā daudz ļaužu. Pǟ’giņ ro’vžti vȯ’ļ ku’bsõ.
Tur ir cilvēku tik daudz kā mušu (~ kā smilšu uz kalna; ~ kā smilšu jūrmalā). Sǟ’l u’m ro’vžti ne’i je’n ku kärmiži (~ ku jȭgta mä’g pǟl; ~ ku jȭgta rānda pǟl).
dzīva dvēsele jelābi jeng ~ je’lsõ jeng
Te nav nevienas dvēseles. Täs ä’b ūo mitī’dtõ jengõ.
cilvēks, kas nespēj nostāvēt mierā a’iliji rištīng
gaidīt cilvēku rištīngt vȯ’dlõ
runāt ar cilvēku rištīngõks rõkāndõ
divi cilvēki kakš rištīngt
ļaudis nāk ro’vzt tu’lbõd
Ja tu tāds skrejošs cilvēks esi, kas uz vietas nestāv, tad tev prasa, cik vēju tev ir zem kājām. Ku sa seļļi a’iliji rištīng ūod, kis pāikal ä’b pī’l, si’z si’nnõn kizūb, mits tūldõ si’nnõn at jālgad allõ.
Tas ir tāds cilvēks, kurš iet un strādā kā mašīna. Se u’m seļļi rištīng, kis lǟ’b ja jelāb ne’iku mašīn.
Tas cilvēks ir kā zivs ūdenī. Se rištīng u’m ne’iku kalā vie’d sizāl.
Nav cilvēka asiņu iekšā – kas ir švaks cilvēks. Ä’b ūo rištīng vīerda sizāl – kis u’m švakkõ rištīng.
Tādam cilvēkam nav galvas, kas tādu darbu izdarījis, kas nav vajadzīgs. Sīe rištīngõn ä’b ūo pǟdõ, kis seļļizt tīedõ te’i, mis ä’b ūo vajāg.
Tam cilvēkam ir vistas galva. Sīe rištīngõn u’m kana pǟ.
