Es nevaru viņu ieredzēt ne acu galā. Ma ä’b või tǟnda sīlma tutkāmõs kandatõ.
Viņš mani necieš. Ta ä’b kāndat mīnda.
turēt ciet vizās pi’ddõ
būt ciet vizās vȱlda
Zirgs ir piesiets. I’bbi un kieudsõ vizāl.
Nu kuģis ir iestrēdzis. Ne’i u’m kuo’ig vizās.
Saule ir aiz mākoņiem [~ ciet]. Pǟva u’m vizās.
Mums govis nedeva pienu, bija ciet. Mä’ddõn nī’emõd i’zt āndat semḑi, vȯ’ļtõ vizās.
noķert vi’zzõ akkõ
sagrābt, satvert vi’zzõ akkõ
apģērbties vi’zzõ ē’ḑõ
aizķerties vi’zzõ īedõ
aizaugt vi’zzõ ka’zzõ
aizklāt vi’zzõ kattõ
aizgriezt vi’zzõ kīerõ
aizsalt vi’zzõ kilmõ
aizlaist ciet (govi) vi’zzõ laskõ
tikt apcietinātam vi’zzõ lǟ’dõ
aiztaisīt ~ piestiprināt ~ aizklāt vi’zzõ pānda
aizpresēt vi’zzõ pressõ
sasiet, aizsiet vi’zzõ si’ddõ
aizputināt vi’zzõ pū’ontõ
aizmīdīt vi’zzõ strempõ
aiztaisīt vi’zzõ tī’edõ
apcietināt vi’zzõ võttõ
Viņš pārklāj ēdienu. Ta panāb sīemnāiga vi’zzõ.
Ar ko varētu tiltam spraugas aiztaisīt ciet? Missõks võiks tī’edõ sīldan va’itõd vi’zzõ?
Saule aizgāja aiz mākoņiem. Pǟva lekš vi’zzõ.
Viņiem nav nekādu cietokšņu. Näntõn ä’b ūo ä’b mingiži viššõntõkši.
ciets miegs vizā u’ņ
ciets ūdens vizā ve’ž
ciets rieksts vizā pē’gõz
ciets kā akmens vizā kui ki’v
sacietēt vizāks lǟ’dõ
Auns lika ar saviem cietajiem ragiem viņam pa galvu. Jǭsõ pa’ņ eņtš vizād sǭradõks tä’mmõn i’ļ pǟ.
Baltmaize ir cieta kā ķieģelis. Vālda lēba u’m vizā ne’iku tēgal.
Tik daudz čigānu staigā [~ kustas] kā utis galvā. Ne’i je’nnõ tsigīņidi ne’iku tēḑi pǟsõ likūb.
cik ilgi kui kōgiņ
cik daudz ku pǟgiņ
cik skaisti kui knaššõ
Cik žēl! Kui ka’j!
Tas nav necik liels. Se ä’b ūo kui sūr.
Cik jūs pļaujat? Mits tēg nītõt?
Cik cilvēku? Mits rištīngt?
Cik ciemos dzīvo vēl jūrmalnieki? Mitsmis kilīs jelābõd ve’l rāndalizt?
cik gribi ne’ije’n kui tǭ’d
cik man ir zināms ne’ije’n kui mi’nnõn u’m tieutõb
cik gribi ne’ije’n kui tǭ’d
cik man ir zināms ne’ije’n kui mi’nnõn u’m tieutõb
