Cilvēks ēd viņam iekļūst rīklē, tad viņš aizrijas.   Rištīng sīeb, tä’mmõn lǟ’b jengkurkõ, si’z ta läkārtõb.

Logs aizsalst, tur mākslinieks zīmē tās rozes.   Lä’b kīlmatõb vi’zzõ, sǟ’l kuņštnikā tǟ’tõb nēḑi rūožidi.

Uzliec kaut ko galvā aizsardzībai pret sauli.   Pa’n midāgõd pǟ’zõ kaitsõks pǟva je’dst.

Suns sargā aitas no vilka.   Pi’ņ kāitsõb lambidi su’dstõ.

Pieliec durvīm aizšaujamo!   Pa’n uksõn drēgõl je’ddõ!

Ar aizbīdni aizbultē ciet durvis.   Drēgõlõks drēgõltõb uks vi’zzõ

Viņam nedrīkst ne pirkstu piedurt.   Tǟnda ä’b tū’oḑ mittõ suormkõks pūtõ.

Tas skar mani.   Se pūtõb mīnda.

Tas tevi neskar.   Se sīnda ab pūtõ.

Apavus aizsprādzē.   Kengmiži sprǭdžõb vi’zzõ.

Vēders ir aizcietējis.   Ma’g u’m umštõn.

Ūdens aizsūcas projām no slapjās vietas.   Ve’ž norūb jarāndõz kažīz kūožõstõ.

Otru ved, otru aizsūti projām.   Tūoizta vīd, tūoizta postūd je’dspē’ḑõn.