Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 2201 - 2224 no 15699 šķirkļiem

ciems
  kilā s
(ciems)
						
cieņa
(a)   lu’g s
(cieņa)

cienīt   lu’ggõ pi’ddõ

(b)   ouv s
(gods, cieņa)
(c)   o’v s
(gods, cieņa)

atdot godu, salutēt   o’vvõ andõ

godu un prieku izgaršot   o’vvõ ja rȭmõ maitsõ

kādam par godu   o’vkõks

parādīt godu   o’vvõ nä’gțõ

aizskart kāda godu   äds mingizõn o’vvõ rikkõ

laupīt godu   o’vvõ võttõ

(d)   o’vstõks s
(cieņa, gods)

iemantot cieņu   o’vstõkst sǭdõ

						
cieņas izrādīšana
  o’v|nä’gțimi s
(cieņas izrādīšana)
						
cienasts
  räbītš s
(uzturs, cienasts)

Pateicos par labo cienastu!   Tienāndõks i’ļ jõvā räbītš!

						
cienāt
  räbītštõ, tsē’ņõ vt
(cienāt)

Uzcienāsim tad nu mīļos ciemiņus.   Räbītštõm si’z ni armidi kilāliži.

Viņš cienā otru cilvēku; cilvēks ir viņam pa prātam.   Ta tsē’ņõb tūoizta rištīngtõ; rištīng u’m tä’m mīel pierāst.

						
cienāties
  räbītšõ vi
(mieloties, cienāties)
						
cienīgi
  sǟdzistiz, kõlblistiz adv
(cienīgi)
						
cienīgs
  vǟrtli, vertli adj
(cienīgs)
						
cienījams
  o’vstõb, o’vtõb adj
(cienījams, godājams)
						
cienījams
  o’vvõm|vērtli s
(godājams, cienījams)
						
cienīšana
  o’vstimi, o’vtimi s
(cienīšana, godāšana)
						
cienīt
  ouvstõ vt
(godāt, cienīt)
						
cienīt
  o’vstõ, o’vtõ, ouvõstõ vt
(cienīt, godāt)

Viņš ļoti cienīja savus vecākus.   Ta väggi o’vstiz eņtš va’nbiži.

						
cienītājs
  o’vstiji s
(cienītājs)

Viņš ir liels grāmatu cienītājs.   Ta u’m sūr rǭntõ o’vstiji.

						
cienīts
  o’vstõd, o’vtõd adj
(cienīts, godāts)
						
čiep
  kīep, piuks intj
(čiep)
						
čiep čiep
  tšīk-tšīk intj
(čiep čiep, čī čī)
						
čiepstēt
(a)   tīkšõ vt
(čiepstēt)

Putns čiepst.   Lind tīkšõb.

Mazi putni čiepst.   Piškizt līndõd tīkšõbõd.

(b)   tširīkšõ vt
(čivināt, čiepstēt, vidžināt, čirkstēt)
						
čiepstēt
  piukšõ, tšīkstõ, tšiukstõ vi
(čiepstēt)

Putns čiepst – dzied, čivina.   Lind pīukšõb – lōlab, tšīkstõb.

Cāļi iet brēcot un čiepstot čiep, čiep, čiep.   Ka’ņkizt kǟ’bõd räukõs ja tšīkstõs tšīk-tšīk-tšīk.

Cālis čiepst olā.   Ka’ņki tšiukstõb munā sizāl.

						
čiepstēt
  käukšõ vi
(čiepstēt, pīkstēt)

Cāļi čiepst.   Kaņkizt käukšõbõd.

						
čiept
  spe’rrõ vt
(zagt, čiept, spert)
						
cierēt
  tsērõ vi
(pastaigāties, cierēt)
						
ciešanas
  kāndatimi, kāndatõks s
(ciešanas)

Viņam ir daudz ciešanu.   Tä’mmõn u’m pǟgiņ kāndatimiži.

						
ciešs
  vizā adj
(ciets, ciešs)

ciets miegs   vizā u’ņ

						
ciest
  kāndatõ, tsī’ešõ vt
(ciest)

ciest sāpes   va’llõ kāndatõ

Viņa kakls cieš.   Tä’m ka’ggõl kāndatõb.

Ja tev sāp, tad cilvēks cieš.   Ku si’nnõn pȯdūb, si’z rištīng tsī’ešõb.

						

Redzami 2201 - 2224 no 15699 šķirkļiem