mesties ceļos pȯļļindžõl eitõ
mesties ceļos pȯļļizõl eitõ
noslīgt ceļos pȯļļizõl lo’mmõ
stāvēt ceļos pȯļļizõl pī’lõ
Kad dievu lūdz, tad metas ceļos. Ku jumālt pǭlab, si’z panāb pȯļļizõl.
Viņš nav uz pareiza ceļa. Ta ä’b ūo riktig rieksõ.
Uz kuru pusi tas ceļš iet? Kus pūol se riek lǟ’b?
Šis ceļš iet ar līkumu. Se riek lǟ’b kõlāks.
Kur šis ceļš mani aizved? Kus se riek vīb mīnda?
Šis ceļš atveda (~ atnāca) šurp. Se riek tuoi (~ tu’ļ) tǟnõ.
Nenoved citu uz slidena (~ slikta) ceļa. Alā vī tūoizta li’bḑiz (~ slikțiz) riek pǟlõ!
Viņš ir palicis pusceļā. Ta u’m īend pūol riek pǟlõ.
Viņš ir man ceļā. Ta u’m mi’nnõn riek pǟl.
Laimīgu [~ labu] ceļu! Jõ’vvõ riekkõ!
Viņš iet savu ceļu. Ta lǟ’b eņtš riekkõ.
Es dodu tev ceļu, jāpakāpjas ceļa malā. Ma āndab si’nnõn riekkõ, u’m astāmõst riek a’igõ.
Tad neiet vienu ceļu, mēs esam viens no otra pazaudējušies. Si’z ä’b lǟ’ ī’dsõ rieksõ, mēg ūomõ ī’dtuoiz jūst jarā ka’ddõnd.
Viņš ir uz pareiza ceļa. Ta u’m riktig riek pǟl.
Esi augstsirdīgs pret savu ienaidnieku. Vȯ’l jõvāmēļi eņtš vastūksnikā vastõ.
Brikšu mājas esot cēlis kāds zviedrs. Brõkšā kǭrandt vȯļļi eitõn ikš rūotšli.
Pents uzcēla savu māju ciema dienvidu galā. Pent ētiz eņtš kǭrand kilā lǟnd tutkāmõ.
ar dakšām celt sienu govij priekšā ainõ nī’emõn angkõks je’ddõ nustõ
pacelt balsi īeldõ nustõ
celt akmeni uz akmens ki’v ki’v pǟlõ nustõ
pārtulkot i’ļļõ nustõ
uzblīst i’lzõ gobāgõ
piecelties i’lzõ nūzõ
piecelties sēdus istām nūzõ
piecelties kājās jālga pǟl nūzõ
Saule lec, mēness arī lec. Pǟva nūzõb, kū ka nūzõb.
Vētra ceļas. Tōvaz nūzõb.
Vējš ceļas. Tūļ nūzõb.
Jēzus augšāmcēlās. Jēzõs nūziz i’lzõ.
No rīta ceļas no miega. Ūondžõl nūzõb u’nstõ i’lzõ.
Tu piecelies sēdus, nepiecelies kājās. Sa nūzõd istām, ä’d nūzõ jālga pǟl.
Mērkaziņa ceļas augšā – tik, tik. Pițkīzka’briki nūzõb i’lzõ - tik, tik.
Bērzam tur ir tāds liels melns čemurs. Kõuvõn seļļi sūr mustā ko’bbõr sǟ’l u’m.
