Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 2051 - 2074 no 15699 šķirkļiem

caurums
(a)   mulk s
(caurums, atvere)

Caurums ir sētā, pa kuru var staigāt iekšā un ārā.   Mulk u’m tarās, kus võib si’zzõl ja ulzõ kǟ’dõ.

(b)   ouk s
(caurums)

liels caurums   sūr ouk

(c)   sīlma s
(acs, caurums)

cirvja kāta caurums   kirrõ sīlma

adatas acs   nõ’ggõl sīlma

						
caurums laivas dibenā ūdens izlaišanai
  vie’d|ouk s
(caurums laivas dibenā ūdens izlaišanai)

Viņi aiztaisa [laivas] ūdens caurumu ciet.   Ne pa’nbõd vie’douk vi’zzõ.

						
caurvējš
cedele
  tse’ddõl s
(zīmīte, kartīte, cedele)
						
Čehija
  Tšehij l
(Čehija)
						
čeks
  tšek s
(čeks)
						
Cekstes pļavas
  Tsekst nītõd l com
(Cekstes pļavas, Zvejnieku pļavas)
						
cekuls
  kǭra|tus, kušt s
(cekuls)
						
ceļa apzīmējums uz koka stumbra
  lāipa s
(ceļa apzīmējums uz koka stumbra)
						
ceļa bļodiņa
  pūola|lǭndrõks s
(ceļa kauls, ceļa bļodiņa)
						
ceļa gājējs
  riek|kē’ji s
(ceļa gājējs)
						
ceļa kauls
  pūola|lǭndrõks s
(ceļa kauls, ceļa bļodiņa)
						
ceļa līkums
  riek|kõlā s
(ceļa līkums)
						
ceļamaize
  riek|lēba s
(ceļamaize)
						
ceļamkrāns
  krǭn s
(ceļamkrāns)

Ar ceļamkrānu pacēla kuģi augšā.   Krǭnõks nustīz kuo’ig i’lzõ.

						
ceļavējš
  perīņ|tūļ s
(ceļavējš)
						
ceļgals
  pūola s
(ceļgals, celis)
						
cēlies
  perīņ adv
(cēlies)

Esmu cēlies no Sīkraga.   Ma u’m Sīkrõgõld perīņ.

						
ceļinieks
(a)   reiznikā s
(ceļotājs, ceļinieks)
(b)   riek|mīez s
(ceļinieks)
						
celis
  pūola s
(ceļgals, celis)
						
celmains
  kandlimi adj
(celmains)
						
celmājs
  kandšt, kaņdšt s
(celmājs)
						
ceļmala
  riek|aigā s
(ceļmala)
						
ceļmalīte
  riek|āina|lē’ḑ s
(ceļmalīte)
						
celmene
  kand|sēņ, pūd|sēņ s
(celmene)
						

Redzami 2051 - 2074 no 15699 šķirkļiem