Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 1951 - 1974 no 15699 šķirkļiem

burzīt
  bu’ŗžõ, šnorktõ vt
(burzīt)

Papīru var burzīt.   Papīertõ võib bu’ŗžõ.

Reizēm pa jokam bērnu paņem rokās un tad, kad kaut kā tā viņu kustina, saka, ka viņu burza.   Mūndakõrd nǭļa pierāst lapstā võtāb kä’ddõ ja si’z , ku ne’i kuigid liktāb tǟnda, kītõb bu’ŗžõb tǟnda.

						
burzīt
  buzārtõ vt
(burzīt, berzēt)

Burza, berž drānu, papīru vai rokā, vai uz galda.   Buzārtõb, ȭŗõb ǭ’rõndt, papīert või kä’dsõ, või lōda pǟl.

Bija tā, berzēja pa galdu, lai drāna būtu mīksta.   Vȯļ ne’i, buzārtiz pi’ds loudõ, la’z ǭ’rõn vȯlkõ pī’emdi.

						
Bušnieki
  Bušnikād l
(Bušnieki)
						
Būšnieku ezers
  Bušnieka jǭra, Bušnikād jǭra l com
(Būšnieku ezers)
						
bušu tīkls
  liestā|võrgõ s
(bušu tīkls)

Senāk lībieši zvejoja butes ar bušu tīkliem.   Vanāst līvlizt vejīzt lešti liestāvõrgõdõks.

						
būt
  vȱlda va
(būt)

lai arī ir   la’z ka vȯlkõ

lai nu paliek   vȯlkõ pǟl

lai būtu kā būdams   vȯlkõ mis vȯldsõ ~ vȯlkõ kui vȯldsõ

Esiet tik laipns!   Vȯlgid ne’i lõpsnā!

Man par tevi nav ne silts, ne auksts.   Mi’nnõn ä’b ūo si’nstõ ä’b lemmõ, ä’b kilmõ.

Tu neesi aiz kalniem, tu esi starp cilvēkiem.   Sa ä’d ūo mägūd tagān, sa ūod ro’vd barāsõ.

Tu vairs neesi mežā, kad tu neko neredzi, nezini.   Sa ä’d ūo mõtsās je’mmitõt, ku sa midāgõst ä’d nǟ, ä’d tīeda.

						
būt (nākotnē)
  līdõ vt
(būt (nākotnē))

Dēls būs ārsts, viņš mācās par ārstu.   Pūoga līb aŗšt, ta opūb aŗštõks.

Drāna būs sarkana, to ar krāsu krāso sarkanu.   Ǭ’rõn līb pu’nni, tǟnda rǭviņtõb vermkõks punīzõks.

Govs būs slaucama.   Nī’emõ līb lipšāb.

Mēs drīz būsim atkal vēl kopā.   Mēg līm aššõ tegīž vēl ku’bsõ.

Zivis būs visiem.   Ka’ļdi līb amādõn.

No tā nekas nebūs.   Sīest midāgõst ä’b lī.

Man būs jāiet.   Mi’nnõn līb lē’mizt.

Nebūs neviena lībieša, kas nedomātu vienu domu: lai vairs nebūtu kara.   Ä’b lī mitī’dtõ līvlizt, kis ä’b mõtlõks ī’dtõ mõtkõzt: algõ līnd jemīņ suo’ddõ.

						
būt aculieciniekam
  pǟldõ nǟ’dõ v com
(noskatīties, būt aculieciniekam)
						
būt atbildīgam
  vastātõ vi
(atbildēt, būt atbildīgam)
						
būt atkarīgam
  tänkõ, vȱldantõ vi
(būt atkarīgam)
						
būt atsperīgam
  fe’ddõrtõ vi
(būt atsperīgam)
						
būt garšīgam
  smekkõ vi
(garšot, būt garšīgam)

Ēdiens visiem labi garšoja.   Sīemnāiga smekīz amādõn jõvīst.

						
būt greizsirdīgam
  arm|kadīkšõ vt
(būt greizsirdīgam)
						
būt kāda pusē
  pūoldõ vt
(piekrist, būt kāda pusē)
						
būt līdzīgam
  ī’ti vȱlda v com
(līdzināties, būt līdzīgam)
						
būt mierā
  armsõ vȱlda v com
(samierināties, būt mierā)
						
būt noļukušam
  lotšõ vi
(būt noļukušam)

Puķe ir noļukusi uz pusēm.   Puțkõz lotšūb kǭ’dkȭrdiņ.

						
būt par starpnieku
  va’indõ vt
(būt par starpnieku)
						
būt parādā
  vȭlgas vȱlda v com
(būt parādā)
						
būt paradumam
  rǭstõ va
(būt paradumam)

Tirgotājiem bija paradums bieži apmeklēt Līvzemi.   Kōpmī’ed rǭstizt sa’ggõld kǟ’dõ Līvõmǭl.

						
būt paralizētam
  pūdõ vi
(sastingt, būt paralizētam)

Paralizējusies roka vai kāja, nevar ar to tikt galā.   Jarā pūdõn ke’ž või jālga, ä’b või tä’mkõks je’llõ.

						
būt pārsteigtam
  gabāgõ vi
(būt pārsteigtam)
						
būt pieguļā
  pī’egiļtõ vi
(būt pieguļā)

Viņš ar zirgiem ir pieguļā.   Ta pī’egiļtõb i’bbiztõks.

						
būt pieslietam
  no’jjõl adv
(būt pieslietam)

Atpūšas atbalstījies.   No’jjõl no’vvõb.

						
būt rāmam
  blakkõ vi
(būt rāmam, noplakt)

Jūrā ūdens noplok, stāv uz vietas, nekustās, līdzens, mierīgs.   Mie’rsõ ve’ž blakūb, pīļõb pāikal, ä’b lik, ī’dlimi, ta’zzi.

						

Redzami 1951 - 1974 no 15699 šķirkļiem