Sviesta ciba bija no koka taisīta, sviestu lika iekšā, kad devās uz mežu. Būndal vȯ’ļ pūstõ tīedõd, pa’ņtõ vȭita si’zzõl, ku lekštõ mõtsõ.
Zaķis arī sit bungas, viņš sit kaut kur uz kādas lietas, uz koka. Kõps rabūb ka būngidi, tämā rabūb kuskis mingiz ažā pǟl, pū pǟl.
Bunte, kaut kas daudz kopā. Buņț, midēgõd pǟgiņ ku’bsõ.
Mazu siena vezumu arī sauc par bunti. Piškīz āinadviedām ka nutāb buņțõks.
uzvilkt buru pūŗazt i’lzõ vie’ddõ
uzvilkt buras puŗŗidi i’lzõ vie’ddõ
pilnās burās tǟdis puŗŗis
Tagad ar burām var nonākt jūrmalā. Ni võib pä’zzõ puŗŗõks randõ.
Aizvien tā mutuļošana gadās tur, kur ir kāds šķērslis, vai tur ir akmeņi apakšā, vai kāds koks ir ap Ī’dtõkabāl sugūb se buļīkšimi sǟ’l, kus u’m mingi tǭ’gõz, või sǟ’l at kivīd allõ või mingi pū u’m allõ; si’z ve’ž lǟ’b iļļõ i’ļ sīe buļīkšõs.
Katls, kad vārās, mutuļo. Katļā, ku kīeb, si’z buļīkšõb.
Raugs burbuļo, kad rūgst. Tīemīez buļīkšõb, ku apāndõb.
burbuļojot nāk augšā burbiļtõs tulāb mǭstõ i’lzõ
Zupa vai piens burbuļo buļ-buļ; ir pārāk saskābis. Rok või sēmḑa gidīkšõb buļ-buļ; u’m pa je’nnõks appõn.
Burbuļo, taisa tādu troksni, saskābst vai [kāda] cita vaina. Gorīkšõb, seļļįzt mä’rrõ tī’eb, īeb appõnõks või mõiti vigā.
Cilvēks purpina kā katls. Rištīng poțīkšõb ne’iku padā.
Katls arī burbuļo, kad vārās. Padā ka poțīkšõb, kui ta kīeb.
