Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 1851 - 1874 no 15699 šķirkļiem

brusa
  šlīpõr s
(slīperis, brusa)

Zinājām vienā vietā slīperu skaidas.   Tīedizmõ ī’ds kūožõs šlīpõr kīldidi.

						
brusa
  brus, tazā|baļk s
(brusa)

brusu ciršana   tazābāļkõd ra’dļimi

						
brūte
  brūț s
(līgava, brūte)

Līgava iziet pie vīra.   Brūț lǟ’b mī’elõ.

						
brūtgāns
  brūtganā, brūdganā s
(līgavainis, brūtgāns)
						
brūvēt
  brõuvõ vt
(brūvēt)

Brūvē alu savās mājās, alus brūzī.   Brõuvõb vȯ’ltõ eņtš kuo’nnõ, kuodās.

						
brūzis
  brūz s
(brūzis)
						
bubināt
  bobīkšõ vi
(bubināt)

Zirgs bubina, viņu tur uz vietas, viņš prasa tam cilvēkam.   I’bbi bobīkšõb, tǟnda pidāb pāikal, ta kizūb sīe rištīng kä’dstõ.

						
bubināt
  bumīkšõ vt
(murmināt, bubināt)
						
bubināt
  läḑīkšõ, pobīkšõ vt
(bubināt)

Kā putras katls, tikai kaut ko bubina un vārās.   Ne’iku sandrokpadā, set läḑīkšõb ja kīeb.

						
bubulis
  toņț s
(spoks, bubulis)
						
buča
  mužīņ s
(buča)

Iedod man vienu buču.   Ānda mi’nnõn ikš mužīņ.

						
buciņš
  kūonda|pū s
(zābaku novelkamais, buciņš)
						
bučot
  butšīņțõ, mu’žžõ, patšõ vt
(bučot)

bučot roku   kätā patšõ

bučot meitu   neitstõ patšõ

Savam priekam bučo savus bērnus.   Eņtš luštõks butšīņtõb eņtš läpši.

Dzīvnieku nebučoja.   Jelājt ä’b butšīņțõd.

Nobučo saimniekam roku!   Patš perīmī’en kätā!

						
būda
  bo’ugõ, būdõ s
(būda)

vei, būda   va būdõ

						
būda (ar logu)
  butkõ s
(būda (ar logu))
						
Budapešta
  Budapešt l
(Budapešta)
						
būdeļnieks
  piškīz|tubānikā s
(būdeļnieks)
						
Būdenes kalns
  Būdnikā mä’g l com
(Būdenes kalns)
						
būdiņa
  bo’ugõki s
(būdiņa)
						
Būdnieki
  Būdnikā l
(Būdnieki)
						
Būdnieku valgums
  Būdnikā vālga|mǭ l com
(Būdnieku valgums)
						
budžets
  bu’džet s
(budžets)
						
budzis
  kūlak s
(budzis, kulaks)
						
Buenosairesa
  Buenõs Airõs l com
(Buenosairesa)
						
bufete
  bufēt s
(bufete)
						

Redzami 1851 - 1874 no 15699 šķirkļiem