Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 1826 - 1849 no 15699 šķirkļiem

Brūču pērkonamoliņš
  kurepusk s
(Brūču pērkonamoliņš)
						
brūču pērkonamoliņš
  rānda|ǭ’biļ s
(brūču pērkonamoliņš)
						
bruģēšana
  bri’ggimi s
(bruģēšana)
						
bruģēt
  bri’ggõ vt
(bruģēt)
						
bruģis
  bri’g s
(bruģis)
						
bruka
  bruk s
(bruka, trūce)

Viņš bija dabūjis sev bruku.   Ta vȯ’ļ sǭnd eņtšõn brukkõ.

						
brūķēt
  brūikõ vt
(lietot, brūķēt)

lietot zāles   aiņḑi brūikõ

brūķēt muti   sūdõ brūikõ

Es lietoju daudz gaļas, cits tik daudz nelieto to gaļu.   Ma brūikõb pǟgiņ vȯ’zzõ, tuoi ne’ije’n ä’b brūik siedā vȯ’zzõ.

						
brūklene
  būolgõz s
(brūklene)
						
bruķleņoga
  būolgõ|mǭŗa s
(bruķleņoga)
						
brūkleņu mētra
  būolgõ|vaŗž s
(brūkleņu mētra)
						
brukt
  la’ggõ vi
(brukt)

Māja brūk.   Kuodā lagūb.

Māja sabruka, ir sabrukusi un iegruvusi.   Je’l lagīz jarā, u’m jarā la’ggõn ja si’zzõl sa’ddõn.

						
brūnais āboliņš
  jõugõ ǭ’biļ, ǭ’gi ǭ’biļ com
(brūnais āboliņš)
						
brūnais āboliņš
  sigād|āina s
(brūnais āboliņš)
						
brūnais lācītis
  pǟva|pi’ņ s
(brūnais lācītis)
						
bruņas
bruņas
  rōda|vamž s
(bruņas, bruņutērps)
						
brunči
  gūnga|serk s
(brunči, svārki)

brunču mala   gūngaserk kaņt

Viņai brunči sitas pa zemi kā aste.   Tä’mmõn pieksāb gūngaserk pi’ds mǭdõ ne’i ku tabār.

						
brūngans
  brūnliki adj
(brūngans)
						
bruņinieks
  bruņānikā s
(bruņinieks)
						
bruņotie spēki
  suodā|vä’g s
(karaspēks, bruņotie spēki)
						
brūns
  brūni adj
(brūns)

brūns kā izcepts   brūni ne’i ku jarā ūdtõd

						
bruņu cepure
  rōda|kibār s
(bruņu cepure, ķivere)
						
bruņukuģis
  kild|kuo’ig s
(bruņukuģis)
						
bruņurupucis
  bruņā|krupā, kild|kūona s
(bruņurupucis)

Bruņurupucis, viņam netiek tik ātri pie ādas klāt.   Bruņākrupā, tä’mmõn ä’b sǭ ne’i aššõ nǭ’gõ jū’rõ.

						
bruņutērps
  rōda|vamž s
(bruņas, bruņutērps)
						

Redzami 1826 - 1849 no 15699 šķirkļiem