Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 1751 - 1774 no 15699 šķirkļiem

Braucamā viga
  Broutš|viga, Broutš|vigā l
(Braucamā viga, Braučviga)
						
braucamais
  bro’utštõb s
(braucamais)

Pašam bija braucamais.   Ī’žeņtšõn vȯ’ļ bro’utštõb.

						
braucējs
  bro’utšiji s
(braucējs, pasažieris)
						
brauciens
  bro’utšimi s
(brauciens)
						
braucīt
(a)   broutšõ vt
(braucīt)

Vēderu brauka, viegli glauda.   Ma’ggõ broutšõb, paijõb kievāmstiz.

(b)   broutštõ vt
(braucīt, berzēt, masēt)
(c)   ȭŗõ vt
(braucīt, masēt)
						
Braučviga
  Broutš|viga, Broutš|vigā l
(Braucamā viga, Braučviga)
						
braukāt
  broukõ vi
(braukāt)

braukā ar riteni   broukõb kȭrõks

Kur tad tu braukā apkārt kā žīds?   Kus sa si’z broukõd immõrkouți ne’i ku zīḑ?

						
braukšana
  bro’utšimi s
(braukšana)
						
braukšus
  bro’utšõ adv
(braukšus)
						
braukt
(a)   a’ilõ vi
(braukt, traukties)

Ziemā es braucu no lielās kāpas ar ragavām un pa kailsala klāto vigu traucos ar slidām kā putns.   Tallõ ma a’iliz sūrstõ kȭnkast rie’ggõks mǭ’zõ ja kīļaz vigā pǟlõ a’iliz jeirōdadõks kui lind.

Automašīnas saskrējās.   Mašīnõd a’iliztõ ku’bbõ.

(b)   bro’utšõ vi
(braukt)
						
Brauskas
  Brōska l
(Brauskas)
						
Brazīlija
  Brazīlij l
(Brazīlija)
						
brāzma
(a)   pūik s
(brāzma, virpuļviesulis)
(b)   pū’gandõks s
(brāzma)
						
brāzmains
  pū’glimi, pūiklimi adj
(brāzmains)

Brāzmains vējš velk.   Pūiklimi tūļ tȭmbõb.

						
brēcināt
(a)   rǟktõ vt
(brēcināt)
(b)   räuktõ vt
(brēcināt, raudināt)

Viņš brēcina otru, otram ir jābrēc.   Ta rǟktõb tūoizta, si’z tuoizõn u’m räukõmõst.

						
Breinkopfs
  Breinkopf h
(Breinkopfs)
						
brēka
(a)   märā s
(troksnis, kņada, brēka)

bērnu kņada   lapst märā

ūdeņu krākšana   viedūd märā

Bērni trokšņo.   Lapst tī’ebõd mä’rrõ.

Liela brēka, maza vilna.   Sūr märā, veitõ villõ.

(b)   rǟkandõks s
(brēka)
						
brēkšana
  räukimi s
(brēkšana)

Brēkšana ir ar skaņu.   Räukimi u’m īelkõks.

Raud un balsī arī vēl brēc līdz.   Itkūb ja īelkõks ka ve’l rǟkõb īņõz.

						
brēkt
(a)   bēkõ vi
(brēkt)

Mazais tā brēc.   Piški ne’i bēkõb.

(b)   buļīkšõ vi
(brēkt, skaļi raudāt)

Nu ko tu tur tagad brēc?   No mis sa sǟ’l ni buļīkšõd?

(c)   i’ukšõ vi
(spiegt, brēkt, kliegt)

Bērns spiedz, trokšņo, kliedz.   Läpš i’ukšõb, mä’rrõ tī’eb, krīukšõb.

(d)   kriukšõ vi
(brēkt)

Bērns brēc.   Läpš krīukšõb.

(e)   ouŗõ vi
(kliegt, bļaut, brēkt, aurot)

Viņš bļauj tā, ka rīkle plīst pušu.   Ta ōŗõb ne’iku kurk ke’ržõb.

Viņš bļauj pilnā rīklē.   Ta ōŗõb amāl kurkõl.

Auro kā mežonis.   Ōŗõb kui mõtsāli.

Bļauj kā sētā iestrēdzis sivēns.   Ōŗõb ne’iku pūoraz tarā va’is.

Ko tu bļausties?   Mis sa ōŗõd?

Kas tur bļaustās?   Kis sǟ’l ōŗõb?

Vīri bļauj.   Mī’ed ouŗõbõd.

Nekliedz!   Alā ouŗ!

(f)   räukõ vi
(brēkt)
						
brēkt (par putnu)
  lägāstõ vi
(kliegt, brēkt (par putnu))

Putns brēc.   Lind lägāstõb.

Vista kliedz, kladzina.   Kanā lägāstõb, kǭkštõb.

						
Brēmene
  Brēmen l
(Brēmene)
						
Brence
  Brence h
(Brence)
						
brenners (trauks grauzdēšanai krāsnī uz oglēm)
  brennõr s
(brenners (trauks grauzdēšanai krāsnī uz oglēm))

Mums nebija brennera, Skadiņiem bija brenners.   Mä’ddõn i’z ūo brennõrt, Skadiņdõn vȯ’ļ brennõr.

						
brētliņas
  brētļi s
(brētliņas)

Brētliņas zvejoja rudeņos.   Brētļiži vejīz si’gži.

						
brezents
  bruzīļ s
(brezents)
						

Redzami 1751 - 1774 no 15699 šķirkļiem