braukā ar riteni broukõb kȭrõks
Kur tad tu braukā apkārt kā žīds? Kus sa si’z broukõd immõrkouți ne’i ku zīḑ?
Brēkšana ir ar skaņu. Räukimi u’m īelkõks.
Raud un balsī arī vēl brēc līdz. Itkūb ja īelkõks ka ve’l rǟkõb īņõz.
Mazais tā brēc. Piški ne’i bēkõb.
Nu ko tu tur tagad brēc? No mis sa sǟ’l ni buļīkšõd?
Bērns spiedz, trokšņo, kliedz. Läpš i’ukšõb, mä’rrõ tī’eb, krīukšõb.
Bērns brēc. Läpš krīukšõb.
Viņš bļauj tā, ka rīkle plīst pušu. Ta ōŗõb ne’iku kurk ke’ržõb.
Viņš bļauj pilnā rīklē. Ta ōŗõb amāl kurkõl.
Auro kā mežonis. Ōŗõb kui mõtsāli.
Bļauj kā sētā iestrēdzis sivēns. Ōŗõb ne’iku pūoraz tarā va’is.
Ko tu bļausties? Mis sa ōŗõd?
Kas tur bļaustās? Kis sǟ’l ōŗõb?
Vīri bļauj. Mī’ed ouŗõbõd.
Nekliedz! Alā ouŗ!
Putns brēc. Lind lägāstõb.
Vista kliedz, kladzina. Kanā lägāstõb, kǭkštõb.
Mums nebija brennera, Skadiņiem bija brenners. Mä’ddõn i’z ūo brennõrt, Skadiņdõn vȯ’ļ brennõr.