Es nobijos no lieliem viļņiem. Ma ädāgiz sūršti lāinist.
Ja dikti nobīstas, tad ir krītamā kaite. Ku dikți jarā ädāgõb, si’z u’m sa’ddõltõb te’b.
Viņš sēž man blakus. Ta istāb mi’nkõks kūorõkst.
Mēs sēžam blakus. Mēg istām kūorõkst.
daudz blakšu pǟgiņ plakīdi
Blaktis nevar tik viegli iznīcināt. Plakīdi ä’b või ne’i kievāmstiz jarā nītsiņtõ.
Viņš apsēdās blakus durvīm. Ta istīz uks kilgõ.
Viņš sēž man blakus. Ta istāb mi’n kilgsõ.
Stāvi man blakus! Pī’l mi’n kilgsõ!
Viņš guļ man blakus. Ta magūb mi’n kilgsõ.
Mēs dzīvojam viens otram blakus. Mēg jelām ī’dtuoiz kūorõks.
Viņš apsēdās blakus sievai. Ta istīz naiz kuorrõl.
iepretim [~ blakus] mājai kǭrand kūožõl
Viņam tikai blandīšanās ir prātā. Tä’mmõn set piekslimi u’m mīelsõ.
Cilvēks blandās pa mežu, apkārt. Rištīng bla’ndõb pi’ds mõtsõ, immõrkouți.
pīties ar sievietēm piekslõ naiztkõks
Blandās apkārt [tāds], kurš nevēlas darīt darbu. Piekslõb immõrkouți, kis ä’b võrk tīedõ tī’edõ.
Viņš vazājas pa ciemu. Ta piekslõb kilā kouți.
Sieviete pinas ar citiem vīriešiem, vīrietis ar citām sievietēm. Nai piekslõb munt mī’edkõks, mīez munt naiztkõks.
Papīra lapa arī tiek saukta par blanku. Papīerlē’ḑ sǭb ka nuttõd blankõks.
Blašķe ir tāda platāka pudele, karavīriem bija. Blašk u’m seļļi laigā vȯiti botīļ, suodāmī’edõn vȯ’ļ.
