Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 1551 - 1574 no 15699 šķirkļiem

bibliogrāfija
  biblio¦grāfij s
(bibliogrāfija)
						
bibliotēka
  bibliotēk s
(bibliotēka)
						
bīdāma lūka
  līv s
(vārša, bīdāma lūka)
						
bīdelēt
  biltõ vt
(bīdelēt)

Bīdelēja bīdeļu miltus.   Biltiz biltõ.

Iet uz dzirnavām bīdelēt, taisa smalkus miltus.   Lǟ’b su’dmaļõ biltõm, tī’eb pīenidi jo’vḑi.

						
bīdelēti milti
  bilt s
(bīdelēti milti)
						
bīdelētu rudzu maize
  pīen|lēba s
(bīdelētu rudzu maize)
						
biedēklis
  īrmatõks, spūok s
(biedēklis)

tā kā putnubiedēklis   ne’iku līndõd īrmatõks

Biedēkli izliek, lai putni neiet dārzā; uztaisa krustām divus kokus, maiksti un tās galā krustu, un   Īrmatõks panāb, algõ līndõd läkkõd ta’rrõ ; tīeb rištä’bbiz kakš pūdõ, taibõ ja tä’mmõn tutkāmõ rišt ja ētab nänt pūdõn vanād kāltsad immõr.

Laukā arī tika uztaisīts spoks, biedēklis; tas kustās vējā, tad ir bail.   Nurmõ sai ka tī’edõd spūok, īrmatõks; ta likūb tūlkõks, si’z u’m irm.

						
biedēt
(a)   ädāgtõ vt
(baidīt, biedēt)

Velns baidīja sievieti.   Kuŗē ädāgtiz nāizta.

Tas viņus ļoti nobiedēja.   Se ädāgtiz nänt vä’ggi jarā.

Viņš baidīja tevi, tu nobijies no viņa.   Ta ädāgtiz sīnda, sa ädāgizt tä’mstõ.

(b)   irmtõ vt
(biedēt)

Nebiedē mani ar tiesu!   Alā irmt mīnda kū’oḑõks!

						
biedrene
  seļtš|nai s
(biedrene)
						
biedrība
  seļtš s
(biedrība)
						
biedriskums
  seltsmiedit s
(biedriskums)
						
biedrs
(a)   bīedõrz s
(biedrs, līdzgaitnieks)
(b)   seļtš|mīez s
(biedrs)
						
Biedrupes
  Jǭra, Jāra l
(Biedrupes, Jāra)
						
biete
  bīețõz s
(biete)
						
biežāk
  sa’gdim adv
(biežāk)
						
biezenis
  pu’ļ s
(biezenis, ņamma)

Bērns muti vaļā gaida ņammu.   Läpš vȯ’dlõb sū vāldiņ pu’ļļõ.

						
bieži
  sa’ggõld adv
(bieži)

Viņš bieži nāca pie manis.   Ta tu’ļ sa’ggõld mi’n jū’r.

						
biezlape
  sangdõ|sēņ s
(biezlape)
						
biezoknis
  lǭņtš s
(sils, biezoknis)
						
biezpiens
  kuppõn|sēmḑa, sangdi|sēmḑa, sangdõ|sēmḑa s
(biezpiens)

Kad piens ir sarecējis, tad to presē, lai sūkalas iznāk ārā, tad būs biezpiens.   Ku sēmḑa u’m kuppõn, siedā presūb, la’z tulgõ zup ulzõ, si’z līb kuppõnsēmḑa.

						
biezputra
  sand|rok s
(biezputra)
						
biezputras katls
  sand|rok|padā s
(biezputras katls)

Vārās ka biezputras katls.   Kīeb nemē sandrokpadā.

						
biežs
  sa’gdi adj
(biežs)
						
biezs
  blīvõz adj
(blīvs, biezs)

biezs mākonis   blīvõz pīla

						
biezs
  jurg, sangdi, sangdõ adj
(biezs)

tāds biezs nelabs gaiss, var cirvi pakarināt   seļļi sangdi ä’bjõvā ga’is, la’z kirrõ karīņtõg si’zzõl

biezputra   sangdõ sandrok

bieza āda   sangdõ nǭ’gõ

biezs mežs   sangdõ mõtsā

bieza grāmata   sangdõ rǭntõz

Bieza dzija – tāda biezāka dzija.   Jurg lānga – seļļi jo ja’mdõ lānga.

Zupa ir bieza kā putra.   Zup u’m sangdõ ne’iku sandrok.

						

Redzami 1551 - 1574 no 15699 šķirkļiem