Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 1501 - 1524 no 15699 šķirkļiem

bērt
(a)   gǭ’žõ vt
(gāzt, bērt)

izgāzt   mǭ’zõ gǭ’žõ

(b)   repțõ vt
(kaisīt, bērt)

nokaisīt   mǭ’zõ repțõ

uzbērt   pǟlõ repțõ

kaisīt smiltis uz ceļa   jȭgta riek pǟl repțõ

(c)   va’llõ vt
(liet, bērt)

noliet   jarā va’llõ

pieliet   jū’rõ va’llõ

izliet   mǭ’zõ va’llõ

uzliet   pǟlõ va’llõ

ieliet   si’zzõl va’llõ

Es no viena trauka leju otrā un no krūzes ūdeni virsū.   Ma valāb ī’dstõ rīstõst tuoiz rīst si’zzõl ja krūzõst vietā pǟlõ.

Tik daudz ūdens izliets!   Ne’ije’n vietā va’ltõd!

Pār roku nedrīkst liet otram degvīnu no pudeles, tad dzērājs dod lējējam pa acīm.   I’ļ kä’d ä’b tū’oḑ va’llõ tuoizõn brāndiļt potīļõst, si’z jūoji āndab valājizõn i’ļ sīlmad.

Sēkļi bango.   Ǭŗad valābõd.

						
Berta
  Berta h
(Berta)
						
Bertholde
  Berthold h
(Bertholds, Bertholde)
						
Bertholds
  Berthold h
(Bertholds, Bertholde)
						
bēru mielasts
  bē’rõd, peijõd s
(bēru mielasts)
						
bērza-
  kõuvi adj
(bērza-, bērzkoka-)

bērzkoks   kõuvi pū

						
Bērždārza viga
berze
  ȭrbõm s
(berze)
						
berzēt
(a)   broutštõ vt
(braucīt, berzēt, masēt)
(b)   brutsīņțõ vt
(berzt, berzēt)

berzēt savu ādu   brutsīņțõ eņtš nǭ’gõ

Es varu kaut ko citu berzēt vai tā berzt, berzēties kaut kā.   Ma võib mūdõ midēgõd brutsīņțõ või ne’i ȭŗõ, ȭŗikšõ kuigõd.

Viņš berzējās gar koku.   Ta ēņtšta brutsīņțiz pū kilgs.

(c)   buzārtõ vt
(burzīt, berzēt)

Burza, berž drānu, papīru vai rokā, vai uz galda.   Buzārtõb, ȭŗõb ǭ’rõndt, papīert või kä’dsõ, või lōda pǟl.

Bija tā, berzēja pa galdu, lai drāna būtu mīksta.   Vȯļ ne’i, buzārtiz pi’ds loudõ, la’z ǭ’rõn vȯlkõ pī’emdi.

(d)   ȭrikšõ vt
(berzēt)

Viņš berzējās gar koku.   Ta ēņtšta ȭŗikšiz pū kilgs.

(e)   ȭŗõ vt
(berzt, berzēt,)

berzēt rokās   kädūd va’isõ ȭŗõ

berzt slauceni   lemḑõkst ȭŗõ

berzt grīdu   pȭrandt ȭŗõ

Viņš noberž ciskas jēlas.   Ta ȭŗõb raigād tūorõks.

Kurpe noberž kāju pušu.   Kǟnga ȭŗõb jālga kațki.

						
berzēties
  ȭrikšõ, zuinõ vi
(berzēties)

Ritenis berzējas.   Kȭr ȭrikšõb.

Koki berzējas.   Pūd ȭrikšõbõd.

Virve berzējas.   Kieuž ȭrikšõb.

Gar sienu, gar grīdu, pret krāsni berzējas, berž.   Pi’ds sainõ, pi’ds pȭrandtõ, vastõ ǭ’jõ zuinõb, ȭŗõb.

						
bērzkoka-
  kõuvi adj
(bērza-, bērzkoka-)

bērzkoks   kõuvi pū

						
bērzlape
  kõuvõ|sēņ s
(bērzlape)
						
bērzs
  kõuvõ, kȭvaz, kõuvõpū s
(bērzs)

divi bērzi   kakš kȭvazt

bērza zars   kõuvõ oksā

bērzu biežņa   kõuvõd lǭņtš

Viņš nogrieza vienu mazu bērzu.   Ta ī’ediz ī’d piškīz kõuvõ.

						
berzt
(a)   brutsīņțõ vt
(berzt, berzēt)

berzēt savu ādu   brutsīņțõ eņtš nǭ’gõ

Es varu kaut ko citu berzēt vai tā berzt, berzēties kaut kā.   Ma võib mūdõ midēgõd brutsīņțõ või ne’i ȭŗõ, ȭŗikšõ kuigõd.

Viņš berzējās gar koku.   Ta ēņtšta brutsīņțiz pū kilgs.

(b)   bu’ŗžõ vt
(berzt)

Kad drēbes mazgā, tad berž.   Ku ǭ’riņi piezūb, si’z bu’ŗžõb.

(c)   gro’užõ vt
(grauzt, berzt)

Ja kaut kas ir acī, tad tas grauž, ass gruzis iekšā.   Ku midāgõst u’m sīlmasõ, si’z ta gro’užõb, va’imi põzāg sizālõs.

(d)   ȭŗõ vt
(berzt, berzēt,)

berzēt rokās   kädūd va’isõ ȭŗõ

berzt slauceni   lemḑõkst ȭŗõ

berzt grīdu   pȭrandt ȭŗõ

Viņš noberž ciskas jēlas.   Ta ȭŗõb raigād tūorõks.

Kurpe noberž kāju pušu.   Kǟnga ȭŗõb jālga kațki.

						
bērzu beka
  kõuvõ|päkā s
(bērzu beka)
						
bērzu birzs
  kõuvšt s
(bērzu birzs)

Kauštu pļava   Kõuvšt nīt

						
bērzu sula
  kȭļim s
(bērzu sula)

Bērzu sula pil.   Kȭļim tīlkõb.

						
bešā
  ilmõ, tijāld adv
(tukšā, bešā)

palikt bešā   ilmõ īedõ

Viņš palika bešā.   Ta ei tijāld.

						
bēšs
(a)   bēš adj
(bēšs)
(b)   jõugõ|kǭrali adj
(smilškrāsas, bēšs)

Man ir smilškrāsas žakete.   Mi’nnõn u’m jõugõkǭrali a’m.

						
bet
  agā, bet knj
(bet)

Māte lika bērnam iet mājās, bet viņš negāja.   Jemā pa’ņ lapsõn lǟ’mõ kuodāj, agā ta i’z lǟ’.

						
bētiņš
  īer s
(bētiņš)

Virvju galā bija bētiņi tāpēc, lai virves nesavērpjas.   Kīedõd tutkāmõs īerõd vȯ’ļtõ sīepierāst ku algõ kīedõd kīerõgõd nõ’ŗŗõ.

						
betons
  beton s
(betons)
						
bez
  ilmõ adv
(bez)

bez darba   ilmõ tīedõ

neatzīmējot   ilmõ tǟ’tõmõt

Viņš bez manis neies.   Ta ilmõ mīnda ä’b lǟ’.

Roka ir bez spēka.   Ke’ž u’m ilmõ joudtõ.

						
bez
  bäs, īlma prp
(bez)

Bez kaķa sētā nav citu dzīvnieku.   Īlma kaššõ kǭrands ä’b ūo mūḑi lūomidi.

						
bez mākoņiem
  ä’b|piļļi adj
(neapmācies, bez mākoņiem)
						

Redzami 1501 - 1524 no 15699 šķirkļiem