Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 126 - 149 no 15697 šķirkļiem

aitasgalva
  lambõ|pǟ s
(aitasgalva)

Man arī ir aitasgalva, kas neko nepatur galvā.   Mi’nnõn ka u’m lambõpǟ, kis ä’b pidā midāgõst pǟsõ.

						
aitu ganāmpulks
  lambõd|kǭŗa s
(aitu ganāmpulks)
						
aitu ganīšanā
  lambiļ adv
(aitu ganos, aitu ganīšanā)

iešana uz aitu ganiem   lambiļ lē’mi

bija aitu ganos   vȯ’ļ lambiļ

						
aitu ganos
  lambiļ adv
(aitu ganos, aitu ganīšanā)

iešana uz aitu ganiem   lambiļ lē’mi

bija aitu ganos   vȯ’ļ lambiļ

						
aitu gans
  lambõd|paint s
(aitu gans)
						
aiz
(a)   tagā pop
(aiz, aizmugurē)

aiz sienas   sāina tagā

aizmuguriski   sǟlga tagā

aprunāt aiz muguras   sǟlga tagā rõkāndõ

(b)   tagān pop
(aiz, aizmugurē)
(c)   tagān pop
(aiz, pēc)

cits aiz cita   ī’d tuoiz tagān

aiz manis   mi’n tagān

pēc garajiem ziemeļu vējiem   pitkād pū’ojtūld tagān

Viņš devās pēc malkas.   Ta lekš pūd tagān.

Pēc bakām viņa seja palika rētaina.   Bokād tagān tä’m palg ei ärblimizõks.

(d)   tagānõ pop
(aiz)
(e)   tagānõz pop
(aizmugurē, aiz)

Manu mazo suni aizveda aiz pirts.   Mi’n piškīz pi’ņ vīž sōna tagānõz.

						
aiz muguras
  sǟlga|tagān adv
(aiz muguras)

aprunāt [~ runāt aiz muguras]   sǟlgatagān rõkāndõ

						
aiz-
  -ta’ggi s
(aiz-)
						
aiz-
  vi’zzõ adv
(ciet (virziens), aiz-)

noķert   vi’zzõ akkõ

sagrābt, satvert   vi’zzõ akkõ

apģērbties   vi’zzõ ē’ḑõ

aizķerties   vi’zzõ īedõ

aizaugt   vi’zzõ ka’zzõ

aizklāt   vi’zzõ kattõ

aizgriezt   vi’zzõ kīerõ

aizsalt   vi’zzõ kilmõ

aizlaist ciet (govi)   vi’zzõ laskõ

tikt apcietinātam   vi’zzõ lǟ’dõ

aiztaisīt ~ piestiprināt ~ aizklāt   vi’zzõ pānda

aizpresēt   vi’zzõ pressõ

sasiet, aizsiet   vi’zzõ si’ddõ

aizputināt   vi’zzõ pū’ontõ

aizmīdīt   vi’zzõ strempõ

aiztaisīt   vi’zzõ tī’edõ

apcietināt   vi’zzõ võttõ

Viņš pārklāj ēdienu.   Ta panāb sīemnāiga vi’zzõ.

Ar ko varētu tiltam spraugas aiztaisīt ciet?   Missõks võiks tī’edõ sīldan va’itõd vi’zzõ?

Saule aizgāja aiz mākoņiem.   Pǟva lekš vi’zzõ.

						
aizaudzis
  drä’ggõn adj
(aizaudzis)

aizaudzis dīķis   drä’ggõn dīk

						
aizauss
  kūora|ta’ggi s
(aizauss)
						
aizbīdnis
  drēgõl s
(aizbīdnis, aizšaujamais)

Pieliec durvīm aizšaujamo!   Pa’n uksõn drēgõl je’ddõ!

Ar aizbīdni aizbultē ciet durvis.   Drēgõlõks drēgõltõb uks vi’zzõ

						
aizbīdnis (dēlis ārdurvīs)
  līv|dēļ s
(aizbīdnis (dēlis ārdurvīs))
						
aizbiedēt
  ädāgtõ vt
(aizbiedēt)

Viņš ir tāds gans, kas redz, ka vilks nāk aitās, [bet] pats neaizbiedē to vilku, bet pats liekas pro   Ta u’m seļļi paint, kis nǟb, ku su’ž tulāb lambiž, ī’ž ä’b ädāgt siedā sutā, bet ī’ž panāb je’dspē’ḑõn.

						
aizbildināties
  vabāntõ vt
(aizbildināties, attaisnoties)

Viņi nevar sevi attaisnot.   Ne ä’b võitõ ēņtšta vabāntõ.

						
aizbildnis
  ūoļtiji s
(aizbildnis)

Viņš ir viņu aizbildnis.   Ta u’m nänt ūoļtiji.

						
aizbilstamais
  ūoļtõb, ūoļtõb adj
(aizbilstamais, aprūpējamais)
						
aizbultēt
  drēgõltõ vt
(aizbultēt)

Ārdurvis būtu jāaizbultē.   Uļļizuks piḑīks vi’zzõ drēgõltõ.

						
aizcietēt
  umštõ vi
(aizsprostoties, aizcietēt)

Vēders ir aizcietējis.   Ma’g u’m umštõn.

						
aizdambēt
  dämmõ vt
(aizdambēt)

Bebri bija tur to upi aizdambējuši.   Bä’bbõrd vȯļtõ dämmõnd sǟ’l siedā jo’ugõ vi’zzõ.

						
aizdedzināšana
  a’ltimi s
(aizdedzināšana, iekuršana)
						
aizdedzināt
  a’ltõ vt
(aizdedzināt, iekurt)

aizdegt uguni   tūlda a’ltõ

ar skalu iekur uguni   a’ltõb pirgkõks tu’l jū’rõ

Iekur krāsni.   Ǭ’jõ a’ltõb palām.

Es iedegšu uguni, tad būs gaisma.   Ma a’ltõb tūlda, si’z līb sieldõm.

						
aizdevums
  täpīkšõks s
(aizdevums)
						
aizdot
  līenõ vt
(aizņemties, aizdot, aizlienēt)

Aizdod viņam naudu.   Līenõd tä’mmõn rǭ’dõ.

Viņš aizņēmās no manis, viņš paņēma uz atdošanu.   Ta līeniz mi’n kä’dstõ, ta võtīz tā’giž andtõb pǟlõ.

						
aizdot
  täpīkšõ, täppõ vt
(aizdot, patapināt)

Tu aizdod viņam, viņam ir jādod atpakaļ.   Sa täpīkšõd tä’mmõn, tä’mmõn u’m āndamõst tā’giž.

Es viņam tikai aizdodu.   Ma tä’mmõn täpūb set.

						

Redzami 126 - 149 no 15697 šķirkļiem