Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 1451 - 1474 no 15699 šķirkļiem

Bebrvalks
  Bä’bbõr|tarā ūrga l com
(Bebrvalks)
						
bēdas
  mu’r s
(skumjas, bēdas)

lielas skumjas   sūr mu’r

aiz bēdām   mu’r pierāst

Viņš no bēdām saplēsa savas drēbes.   Ta mu’rkõks eņtš ǭ’rõnd kīskiz kațki.

Viņu ir piemeklējušas lielas bēdas.   Tǟnda u’m vȯzzõn sūr mu’r.

						
bēdīgs
  mu’rri adj
(bēdīgs, skumjš)

Kāpēc viņš ir tik bēdīgs?   Mikš ta u’m ne’i mu’rri?

Kas padarīja viņu tik skumju?   Mis te’i tä’m ne’i murīzõks?

						
bedrains
  ouklimi adj
(caurumains, bedrains)

caurumains lakats   ouklimi krīzdõg

bedraina pļava   ouklimi nīt

bedrains ceļš   ouklimi riek

						
bedre
(a)   be’ḑḑõr s
(bedre)
(b)   krõdā s
(bedre, midzenis)

Cauna dzīvo kādos akmeņos vai bedrēs.   Kǟrpa jelāb mingizt kivīd või krõdād sizāl.

(c)   ouk s
(bedre, gramba)

dziļa bedre   tõvā ouk

Uz ceļa ir dziļa bedre.   Riek pǟl u’m tõvā ouk.

Kas citam bedri rok, pats tajā iekšā iekrīt.   Kis tuoizõn oukõ kōvab, se ī’ž sīņ sizzõl sadāb.

						
bēglis
  urgiji s
(bēglis)
						
begonija
bēgt
  urgõ vi
(bēgt)

aizbēgt   jarā urgõ

Es bēgu no viņa.   Ma ūrgõb tä’m je’dstõ.

Viņi sāka bēgt.   Ne īrgizt urgõ.

Sludinātājs bēg uz mežu.   Tītštiji ūrgõb mõtsõ.

Viņš aizbēga no šejienes vēja spārniem [~ vējš zem astes].   Ta ūrgiz tästā ne’iku tu’ļ tabār allõ.

						
beidzējs
  loptāji s
(beidzējs)
						
beidzot
(a)   lopāndõksõks adv
(beidzot)
(b)   perīzõks adv
(beidzot, beigās)

Beidzot nonācām pie labām domām.   Perīzõks tu’ļmõ jõvād mõtkõd pǟlõ.

Tu beigās paliksi bez biksēm.   Sa īed perīzõks īlma bikšidi.

						
beigas
  lopāndõks s
(beigas, gals)

ceļa gals   riek lopāndõks

romāna beigas   romān lopāndõks

novest līdz galam   lopāndõks sǭņõ vīdõ

galu galā   lopāndõksõks

Tas pēdējais gals nāk.   Se pe’rri lopandõks tulāb.

Beigas labas, viss labs.   Lopāndõks jõvā, tikkiž jõvā.

Viņš iet savam bērnam padarīt galu.   Ta lǟ’b eņtš lapsõn tī’emõ lopāndõks.

						
beigās
(a)   lopāndõksõl adv
(beigās)

1931. gada beigās   1931. āigast lopāndõksõl

šīs vasaras beigās   tä’msõ’vvõ lopāndõksõl

(b)   perīzõks adv
(beidzot, beigās)

Beidzot nonācām pie labām domām.   Perīzõks tu’ļmõ jõvād mõtkõd pǟlõ.

Tu beigās paliksi bez biksēm.   Sa īed perīzõks īlma bikšidi.

						
beigas
  pe’rri, tutkām s
(gals, beigas)

līdz galam   perīzt sǭņi

Man bija darbs jau uz galu.   Mi’nnõn vȯ’ļ tīe tutkām pūol.

Viņi pabeidza.   Ne te’itõ tutkām.

Ja tu kaut ko meklē un atrod, tu dabū galu rokā.   Ku sa midāgõst vȯtšūd ja līedad, sa sǭd tutkām kä’ddõ.

						
beigt
  loptõ vt
(beigt)

beigt skolu   skūolõ loptõ

beigt darbu   tīedõ loptõ

Viņš beidza art.   Ta loptīz kindõ.

Viņš beidza taisīt grābekli.   Ta loptīz tī’edõ re’jjõ.

Viņš ir savu darbu pabeidzis.   Ta u’m eņtš tīe jarā loptõn.

						
beigties
(a)   loppõ vi
(beigties, izbeigties)

Man izbeidzās maize.   Mi’nnõn lopīz lēba.

Diena skaisti beidzas.   Pǟva knaššõ lopūb.

Cilvēks kļūst vecs un izbeidzas.   Rištīng īeb vanāks ja lopūb.

(b)   loppõ vi
(beigties, pārstāt)

Lietus pārstāj.   Vī’mõ lopūb.

Lietus ir pārstājis.   Vī’mõ u’m loppõn.

						
beka
  päkā s
(beka)

bekas, kuras neēd   päkād, mis ä’b sīetõ

						
Beļģija
  Belgij l
(Beļģija)
						
Belte
  Belt h
(Belte)
						
Beltes mežs
  Bēļța mõtsā l com
(Beltes mežs)
						
Belti
(a)   Bēļța l
(Belti)
(b)   Bēļța l
(Belti, Dižbelti)
						
Belti
  Sūr Bēļța l com
(Belti, Dižbelti)
						
Beltskroderi
  Butkõ l
(Beltskroderi, Butkas)
						
Bēmcaurums?
  Bēm|ouk l
(Bēmcaurums?)
						
bende
  beņḑ s
(bende)
						
bendele
  ǭŗa|baļk s
(bendele, kores baļķis)
						

Redzami 1451 - 1474 no 15699 šķirkļiem