lielas skumjas sūr mu’r
aiz bēdām mu’r pierāst
Viņš no bēdām saplēsa savas drēbes. Ta mu’rkõks eņtš ǭ’rõnd kīskiz kațki.
Viņu ir piemeklējušas lielas bēdas. Tǟnda u’m vȯzzõn sūr mu’r.
Kāpēc viņš ir tik bēdīgs? Mikš ta u’m ne’i mu’rri?
Kas padarīja viņu tik skumju? Mis te’i tä’m ne’i murīzõks?
caurumains lakats ouklimi krīzdõg
bedraina pļava ouklimi nīt
bedrains ceļš ouklimi riek
Cauna dzīvo kādos akmeņos vai bedrēs. Kǟrpa jelāb mingizt kivīd või krõdād sizāl.
dziļa bedre tõvā ouk
Uz ceļa ir dziļa bedre. Riek pǟl u’m tõvā ouk.
Kas citam bedri rok, pats tajā iekšā iekrīt. Kis tuoizõn oukõ kōvab, se ī’ž sīņ sizzõl sadāb.
aizbēgt jarā urgõ
Es bēgu no viņa. Ma ūrgõb tä’m je’dstõ.
Viņi sāka bēgt. Ne īrgizt urgõ.
Sludinātājs bēg uz mežu. Tītštiji ūrgõb mõtsõ.
Viņš aizbēga no šejienes vēja spārniem [~ vējš zem astes]. Ta ūrgiz tästā ne’iku tu’ļ tabār allõ.
Beidzot nonācām pie labām domām. Perīzõks tu’ļmõ jõvād mõtkõd pǟlõ.
Tu beigās paliksi bez biksēm. Sa īed perīzõks īlma bikšidi.
ceļa gals riek lopāndõks
romāna beigas romān lopāndõks
novest līdz galam lopāndõks sǭņõ vīdõ
galu galā lopāndõksõks
Tas pēdējais gals nāk. Se pe’rri lopandõks tulāb.
Beigas labas, viss labs. Lopāndõks jõvā, tikkiž jõvā.
Viņš iet savam bērnam padarīt galu. Ta lǟ’b eņtš lapsõn tī’emõ lopāndõks.
1931. gada beigās 1931. āigast lopāndõksõl
šīs vasaras beigās tä’msõ’vvõ lopāndõksõl
Beidzot nonācām pie labām domām. Perīzõks tu’ļmõ jõvād mõtkõd pǟlõ.
Tu beigās paliksi bez biksēm. Sa īed perīzõks īlma bikšidi.
līdz galam perīzt sǭņi
Man bija darbs jau uz galu. Mi’nnõn vȯ’ļ tīe tutkām pūol.
Viņi pabeidza. Ne te’itõ tutkām.
Ja tu kaut ko meklē un atrod, tu dabū galu rokā. Ku sa midāgõst vȯtšūd ja līedad, sa sǭd tutkām kä’ddõ.
beigt skolu skūolõ loptõ
beigt darbu tīedõ loptõ
Viņš beidza art. Ta loptīz kindõ.
Viņš beidza taisīt grābekli. Ta loptīz tī’edõ re’jjõ.
Viņš ir savu darbu pabeidzis. Ta u’m eņtš tīe jarā loptõn.
